"Lasu tikko iznākušu krimiķi un lamājos pie sevis. Pašā grāmatas sākumā džeks izkāpj no mašīnas, sasmaržo gundegas, vīgriezes un mežonīgi ziedošo pļavu. Pēc pārsimt metriem iebrauc ziedošu pieneņu laukā. Nu, kāpēc, kāpēc jāraksta par dabu, ja neko nejēdz no tās?" raksta Dace Rukšāne-Ščipčinska.
Lasu tikko iznākušu krimiķi un lamājos pie sevis. Pašā grāmatas sākumā džeks izkāpj no mašīnas, sasmaržo gundegas, vīgriezes un mežonīgi ziedošo pļavu. Pēc pārsimt metriem iebrauc ziedošu pieneņu laukā. Nu, kāpēc, kāpēc jāraksta par dabu, ja neko nejēdz no tās?
— Dace Ruksane (@Ruksane) April 26, 2023
Viņa turpina: Ir viens žanrs, kur sagaidu detaļu autentiskumu - krimi. Ja tur tiek laistas lažas, elementārajā, zūd ticamība visam stāstam. Labāk iztikt bez tā, ko nepazīsti vai neizpēti. Rakstniekam IR jāorientējas tajā, ko raksta. Un jākonsultējas ar speciem, kuri pārzin jomas.
Didzis: Varbūt tas tāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, lai jau laicīgi lasītājā radītu neizpratni, mulsumu un sajūtu, ka kaut kas te nav tā
Zane: O jā, ļoti labi saprotu! Šī ir arī mana tēma. Visbiežāk brīžos, kad vienā dobē zied asteres, krokusi un lauztās sirdis, manas attiecības ar grāmatu beidzas.
Māris: Tas no sērijas, malumednieks draugam stāsta: "Tad nu es brienu cauri sniegiem, brienu, te pēkšņi redzu - mežsargs! Es lecu iekšā rudzos..." "Kādi rudzi ziemā" "Vai tad es skatījos, rudzi tie vai mieži?"
Jānis: Bet tas taču ir izdomāts stāsts, kāpēc sagaidīt realitātes atspoguļojumu? Vai tad skatāmies arī kino filmas un kliedzam, ka redzētais nav reāls?
Ilze: Aha, šitas pats D.Gabaldones Outlander sērijā, kur pāris lappušu ietvaros pīlādzim bija gan ogas, gan ziedi
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
gilang armada
Šodien, 7:35
