Šī portāla forumā, ir arī cilvēki, tie gan, pārsvarā, kremļa režīma atbalstītāji, kuru rakstītais liek apšaubīt viņu veselo saprātu. Es domāju par to, kā ir iespējams cilvēkam, kuram daba nedeva intelektu, dzīvot? Mans secinājums- daba, ja cilvēkam piedzimstot, neapveltīja viņu ar saprātu, tad kompensēja to ar "pretsaprāta bruņām". Cilvēks, kuram ir garīgā atpalicība, pats to neapzinās, uzskata, ka ir tāds pats, kā citi, pat gudrāks. Tāds nespēs saprast saprātīgu cilvēku, cilvēku, apveltītu ar augstāku intelektu. Jo, vienkārši nesapratīs- valoda cita. Cilvēkiem, kuri jau piedzima ar saprāta traucējumiem, to pārmest būtu muļķīgi- viņi nesapratīs. Viņi uzskata, ka lieliski orientējas it visā, kaut vēsturē, filoloģijā, literatūrā, filozofijā, reliģijā, mākslā, kaut ģeopolitikā. Viņi nespēj saprast savu atpalicību no pārējiem cilvēkiem. Priekš viņiem, cilvēki, kuru intelekts tiešām ir augsti attīstīts, ir muļķi. Jo nespēj, ar savu, ierobežoto apziņu, uztvert saprātu.
Danninga- Krigera efekts.
Zinātnisks darbs, kurā tika pierādīts tas, ka cilvēks, bez izglītības, indivīds, kuram ir smags intelekta trūkums, uzskata sevi par ģeniālu. Pārvērtē sevi, sava prāta atpalicības dēļ. Un, ar tādu, nav iespējams oponēt, diskusija nav iespējama, viņi nesapratīs. Īsumā sakot- muļķis nezina to, ka muļķis ir. Nav spējīgs to saprast.
Cilvēks, ar augstu intelektu, tieši pretēji- sevi nenovērtē, uzskata, ka viņa zināšanas nav pietiekošas un, noteikti ir cilvēki, kuri zina daudz vairāk. Cilvēks, kuram ir augsti attīstīts intelekts, teiks- es zinu to, ka neko nezinu.
Dannings un Krigers, neko jaunu neatklāja, vien pamatīgāk, detalizētāk, argumentētāk, izklāstīja aksiomu, kas bija sen, pirms viņiem. Arī Konfūcijs un Sokrāts pieminēja šo, šķietamo, paradoksu- muļķis uzskata, ka gudrs ir, gudrais domā, ka ir muļķis.