Paldies tam cilvēkam, kas strādāja Torņakalna baznīcas dārzā, kad es skrēju tur cauri, un apstādināja mani, lai parādītu pareizu skriešanas soli. Kopš tās dienas pēc treniņiem vairs nemaz nesāp mugura! Tas bija gandrīz kā padoms no Dieva ��♀️
— Dace Bargā (@djbargaa2) January 29, 2023
Ivars: Drīkst minēt? Slampāji uz papēža, kā 99% no tiem, kurus redzu uz ielas? Visiem tāda kļūda. Beidz kopā ceļu locītavas. Vieglāks cilvēks to vēl var atļauties, bet tādi kā es ar saviem 100kg nekādi. Kad trenējos, tad visātrākais bija džeks, kurš skrēja tikai uz pirkstgaliem.
Autore: Precīzi tā es darīju. Man ir 63 kg, bet es kkā jutu tieši muguras lejasdaļu. Bet uz pirkstgaliem jau arī īsti nav labi, ne? Es saprotu, ka jātrāpa uz to spilventiņu (sorry, nezinu precīzu nosaukumu šai pēdas daļai)
Dzintra: Reiz, bērniem slimojot, mājas vizītē atnāca nepazīstams pediatrs (maza auguma vīrietis, melniem šņorzābakiem kājās). Viņš kaut kādā veidā man iedeva sapratni un pārliecību. Vēlāk, kad taujāju poliklīnikā, viņi teica, ka neesot vīriešu. Es arī to uztvēru, kā Dieva atsūtītu palīgu.
Kārlis: Man liekas es zinu to džeku. Viņam ir kaut kāda dievišķa aura. Es gan viņu satiku kā kapu apkopēju, bet es man liekas, ka viņš pieņem dažādus veidolus. Atkarīgs no tā, ko tev dzīvē tajā brīdī visvairāk vajag, to viņš tev izstāsta
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
taquekoslowom
Šodien, 19:39
