Savā vēstulē Aizsilniece pauž sašutumu par skolās ieviesto bērnu testēšanas sistēmu, kritizē centienus, ar kādiem mēģināts ieviest epidemioloģiski drošu vidi skolās un uzsver, ka pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
"Atklātā vēstule
Pagājušā nedēļa, īstenojot aptuveni 200 tūkst. Latvijas skolēnu testēšanu, vēlreiz parādīja Latvijā ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzību un sistēmas nesakārtotību. Pateicoties šīm nepārdomātajām darbībām, tika paralizēta e-veselības sistēma, kas nebija pieejama ārstiem, lai veiktu savu ikdienas darbu, piemēram, izrakstītu zāles vai izsniegtu darba nespējas lapas saslimušajiem.
Latvijas atbildīgajām amatpersonām, organizējot epidemioloģiski drošu vidi skolās, derētu iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un konstruktīvajiem risinājumiem, kas neizmaksā desmitiem miljonu eiro. Latvijai vispiemērotākā būtu Ziemeļvalstīs izmantotā pieeja, piemēram, Somijas.
Protams, iepriecinoši ir tas, ka, pateicoties Covid-19 pandēmijai, beidzot runājam par gaisa kvalitāti skolās un mācību klasēs. Šī problēma tika aktualizēta jau pirms desmit gadiem, bet līdz pandēmijai Izglītības un zinātnes ministrijai tā likās mazsvarīga.
Ar šo mācību gadu beidzot sākam mērīt CO2 koncentrāciju skolu telpās, bet ko tas dos bērniem, kuriem ir jāsēž maskās?! Turklāt pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Latvijas skolās maskas lieto nevis, lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan, lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā - bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, bet pats galvenais - medicīniski pamatota attieksme?!
Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.
Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizēta ventilācijas sistēma, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus," raksta ārste.
Viņa dalās ar ieteikumiem situācijas uzlabošanai izglītības un citās publiskajās iestādēs:
1) Domāt par gaisa bioloģisko drošību skolās un citās sabiedriskajās telpās;
2) Mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem, ņemot piemēru no Ziemeļvalstīm;
3) Atcelt masku nēsāšanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā.
Tikmēr, kā sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, skolēnu iknedēļas testēšanā grūtības sagādā ne tikai konkrētas laboratorijas nepietiekamā kapacitāte, bet arī e-veselības zemā veiktspēja ar lielo datu apjomu, tāpēc šonedēļ tiks pārskatīts skolēnu testēšanas algoritms un pieeja.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
russellgutierrez666@gmail.com
Šodien, 12:19
