Tagad tur nav pat kaut cik droša pagraba, kur patverties. Precīzu savu atrašanās vietu sieviete baidījās atklāt. Taču Krievijas karaspēks esot jau apmēram 5 kilometru attālumā no viņu mājas.
Jūlija pirms kara strādāja tūrisma nozarē. Tā tagad šķiet sen zudusi pasaule. Viņa rāda sava bērna zīmējumu - nav citu domu, tikai karš.
“Kad mēs modinājām bērnu ar vārdiem - sācies karš… tajā brīdī mēs nedomājām ne par ko. Mēs vienkārši lēcām mašīnā, neko līdzi nepaņēmām - vienkārši, lai būtu kopā ar vecākiem,” stāsta Jūlija.
Bombardēšanu Jūlija un viņas ģimene piedzīvoja jau pa ceļam.
“Tās bija vienkārši kaut kādas dzīvnieciskas bailes, kad kaut kas sprāgst un nevienā filmā, nevienā 4,5,8 D kinoteātrī to nav iespējams sajust - kā iet skaņas vilnis un tu to izjūti pilnīgi caur kauliem. Tās šausmas nav iespējams izteikt vārdos,” atceras Jūlija.
“Es ilgi domāju, kā cilvēkiem, kuri to nav pieredzējuši, lai izskaidro. Visi atceras 11. septembra terora aktus Amerikā. Nu, lūk, -
mums 11. septembris ir katru dienu. Un tas būs gan rīt, gan parīt, ja nekas netiks izdarīts.
Ja neaizvērs to gaisa telpu, par ko nu jau kliedz visi,” stāsta Jūlija.
Tagad Jūlija kopā ar savējiem no šāviņiem glābjas mājas iekšienē. Taču tur sargā tikai tā sauktais “divu sienu princips”.
“Tas nozīmē, ka no ielas līdz vietai, kur atrodas cilvēks, ir jābūt divām sienām. Viena siena ņem uz sevi sprādziena vilni un sagrūst. Bet otra siena pasargā no šķembām un gruvešiem, kas nāk caur pirmo sienu,” skaidro sieviete.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 20:38
