L. Mūrniece atklāti dalās ar pārdomām par savu pašreizējo dzīvi.
"Kādreiz es skaidri zināju, kas es esmu. Šodien, veicot savas dzīves inventarizāciju, saprotu, ka esmu iestrēgusi starp “biju” un “būšu” un tas “esmu” nav tāds, kādu vēlētos.
Vienmēr esmu visu varējusi un zinājusi, ka lielos vilcienos viss atkarīgs tikai un vienīgi no manis… Pēdējie gadi parādīja, ka nav gan atkarīgs no manis. Es varu izdarīt izvēles, bet šā brīža lietu kārtība manām izvēlēm bieži pieliek kāju priekšā un liek izvēlēties kaut ko citu…
Es varu vēlēties satikt draugus, bet daži kļūst aizņemti tikai ar sevi. Es varu vēlēties nebūt viena, bet tas princis baltajā zirgā kaut kur sniega kupenās iestrēdzis. Es varu vēlēties daudz darba, bet ir tikai aizvērtas durvis. Es varu vēlēties…
Varbūt šis atkal ir brīdis, kad vēlēties un nākamgad būs? Es vēlētos, lai manas izvēles ir pareizas un dzīve neliek tām priekšā kāju. Es vēlos veselus mīļos un mīļus tuvākos. Vēlos apskaut sen neapskautos un iemīlēties.
Jā, šis laikam ir tas brīdis. Kad novēlēt jums visiem iedomāties vēlēšanās, kuras neliks vilties un ticēt, ka tās piepildīsies, ja stipri vēlēsies un palaidīs vēlēšanās debesīs," raksta L. Mūrniece.
Jau vēstīts, ka ap Ziemassvētku laiku sasnigušā sniega nedienas piemeklēja arī uzņēmēju Lindu Mūrnieci. "Beidzot pienāca tā diena, kad netiku laukā no stāvvietas pie mājām bez palīdzības. No maksas stāvvietas, par kuru naudu iekasē un sodus liek, neatkarīgi no tā, vai stāvvieta izskatās pēc stāvvietas vai sniega putras kalna," neapmierinātību pauda L. Mūrniece.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 12:15
