PFAS jeb polifluoralkilvielas tiek izvadītas vidē no dažādiem avotiem, tostarp no rūpniecības, noteikta veida ugunsdzēsības putām un parastiem mājsaimniecības produktiem. Saistīti ar vairākiem dažādiem vēža veidiem, šie sintētiskie savienojumi ir piesārņojuši ūdens resursus, kā arī sugas, kas tajos apdzīvo.
Lai gan zinātnieki jau sen ir novērtējuši PFAS klātbūtni saldūdens zivīs, pētījuma autori atzīmēja, ka jūras veltes līdz šim ir pārbaudītas mazāk.
"Lielākā daļa esošo pētījumu koncentrējas uz PFAS līmeni saldūdens sugās, kuras cilvēki galvenokārt neēd," paziņojumā sacīja vadošā autore Megana Romano, Dartmutas koledžas Geiselas Medicīnas skolas epidemioloģijas asociētā profesore.
Zinātnieki izmērīja 26 dažādu veidu PFAS līmeni Ņūhempšīras štata visvairāk patērēto sugu paraugos: mencu, omāru, lašu, ķemmīšgliemeņu, garneļu un tunzivju.
Viņi atklāja, ka vietējā tirgus groza garnelēm un omāriem vienmēr bija visaugstākais PFAS līmenis, savukārt citu veidu jūras veltēs koncentrācija parasti bija zemāka.
Pēc tam autori ķemmēja savas "Granīta valsts paneļa" rezultātus, kurā 1829 Ņūhempšīras iedzīvotāji piedalījās tiešsaistes aptaujā par viņu jūras velšu patēriņu. Garneles un lasis bija populārākās un ierastākās cilvēku izvēles.
Tomēr, lai gan Ņūhempšīras iedzīvotāji mēdz ēst daudz jūras velšu, viņi to nedara vienmērīgi, atzīmēja autori.
"Mūsu ieteikums nav neēst jūras veltes tās ir lielisks liesu olbaltumvielu un omega taukskābju avots," sacīja Romano. "Bet tas ir arī potenciāli nepietiekami novērtēts PFAS iedarbības avots cilvēkiem."
"Izpratne par šo jūras velšu patēriņa riska un ieguvuma kompromisu ir svarīga cilvēkiem, kas pieņem lēmumus par uzturu, īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, grūtniecēm un bērniem," viņa piebilda.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Munins
Šodien, 19:51
