"Šodien braucot no vēlēšanu iecirkņa Ķekavā, braucu uz veikalu, un braucot pamanīju sievieti, ar lielu, smagu kasti, ik pa laikam apstājoties, jo viņa bija smaga. Aizbraucu līdz savam galamērķim un nespēju to skatu izmest no prāta.
Apgriezos riņķī un braucu atpakaļ, apstājos ceļa malā un teicu šai sievietei: ļaujat man jums palīdzēt, un aizvest līdz mājām. Viņa man atteica kādas 3 reizes, jo cilvēki nav raduši pieņemt palīdzību no svešiniekiem. Bet es uzstāju un teicu, lūdzu ļaujat man jums palīdzēt, es ļoti vēlos jums palīdzēt, tad viņa teica - nu labi, labi, nevajadzēja jau, es būtu aiznesusi.
Es teicu, kad labo darbu mūsu pasaulē nekad nevar būt pārāk daudz un ja jums piedāvā, viss kas jādara, ir jāpieņem šī palīdzība un pozitīvās emocijas.
Viņa man teica visu ceļu ar tādu smaidu un gandarījumu sejā: šādi man gan vēl nav veicies un gadījies, un tas viņas smaids un pārlaime viņas sejā bija viss labākais mans šīs dienas ieguvums, ko pa naudu nevar nopirkt.
Mans secinājums- palīdzēsim viens otram vairāk, lai labie darbi būtu pārsvarā pār sliktajiem darbiem un radīsim viens otrā vairāk labo emociju, lai tās dzēstu sliktās. Ir tik daudz veidu kā otram palīdzēt un tas neko nemaksā.
Pieejat pie vecākiem cilvēkiem kas vieni sēž parkā un parunājaties. Pašai ir gadījies kad apsēžas man blakus pieturā onkulītis, kurš sāk runāt, jautāt, es patīkami parunājos kā ar draugu, viņam tas nes tik daudz pozitīvu emociju.
Lai jums jauka šī diena un es jūs izaicinu darīt daudz labo darbu, mazus, vai lielus, bet padarīsim šo pasauli par skaistāku un pozitīvāku priekš mums un mūsu bērniem un bērnu bērniem," ir pārliecināta Dace.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
roshenabdullah
Šodien, 22:30
