Rītiņš atklāti stāsta - viņš redzēja, kā mamma nomira. Tā bija svētdiena, pulkstenis rādīja seši vakarā.
"Uz monitora sirdspukstu svītriņas iztaisnojās nežēlīgi taisnas, un viņas vairs nebija. Viņas rociņu es turēju ilgi. Nespēju pieņemt, ka viņas vairs nav. Raudāju un domāju:
"Mammiņas var palikt vecas, bet viņas nedrīkst mirt!""
Mārtiņš piebilst, ka viss šķita tukšs, pamests, izpostīts. Nevar pierast dzīvot bez mammiņas.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.