Virsnīte: Pamodos ar domu, ka es vairs nevēlos dzīvot ar mēli pār plecu

"Šorīt pamodos ar domu, ka es vairs nevēlos dzīvot ar mēli pār plecu - zināt taču to sajūtu, ka tu skrien un skrien - trīs darbi, mājas, bērni un viss tāds pusapgrābstīts, līdz galam nepadarīts, laiks sev - kas tas tāds? Randiņi ar vīru - nopietni, kāds tādos vispār iet? Es nojaušu, ka saprotat... un tad pienāca pasaules apstāšanās, kura mani emocionāli izlaida caur gaļmašīnu, jo darīšana ir bijis apliecinājums manai vērtībai - es daru, tātad esmu noderīga, vajadzīga," atklāta ir Kristīne.

Viņa neslēpj, ka psihoterapija palīdzējusi saprast, kāpēc viņa šādi jūtoties. "Tas, ko esmu iemācījusies - es esmu vērtīga arī tad, ja kādu brīdi pasēžu uz laipas, šūpodama kājas pār varžu kori, es varu nopelnīt arī tad, ja dienā izdaru mazāk nekā tā “sieviete varone”, kas dzīvo manī, es drīkstu no rīta piecelties un uzlikt sejas masku nevis kantainām acīm drukāt atbildes uz e-pastiem, jo tie nekur nepaliks, es drīkstu brīdi skatīties kā aug puķes un bērni, jo tas rada prieku!" ar atklāsmi dalās Virsnīte.

Viņa norāda, ka daudz viņai palīdzējis projekts #pagaršolatviju, kurā viņa kopā ar ģimeni apciemoja daudzas Latvijas saimniecības, nobaudot šeit radītus produktus. "Man ir iepaticies dzīvot lēnāk un ne tāpēc, ka palieku vecāka, tāpēc, ka ne jau bankas konta izdruka vai diploms par “mēneša darbinieci” mani apskauj pirms miega, dzīve ir cilvēkos un pavisam mazos niekos, šī nedēļa Latvijas laukos #pagaršolatviju laikā man to tik daudz mācījusi - cilvēki nedzenas pēc kaut kā, viņi dzīvo!" pauž Kristīne.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.