Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu 12.marta vakarā liela daļa uzņēmumu ļāva saviem darbiniekiem strādāt no mājām.
Tas tūkstošiem strādājošo pilnībā mainīja darba ritmu. Sākumā cilvēki priecājās par iespēju ilgāk gulēt un netērēt laiku ceļam, bet drīzumā iezīmējās attālinātā darba izaicinājumi.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 22% aptaujāto visgrūtāk bija tikt galā ar koncentrēšanās problēmām, cauru diennakti atrodoties mājoklī, kur līdz tam nebija pierasts strādāt. Turklāt daudziem respondentiem telpas bija jādala ar citiem mājiniekiem, kuri arī strādāja vai pildīja skolas uzdevumus. Šie apstākļi lielā mērā ietekmēja darba laika robežu izplūšanu. Aptuveni 15% aptaujāto atzina, ka izolācijas mēnešos bijis grūti noteikt, kad darba diena sākas un kad beidzas.
Nākamie būtiskākie izaicinājumi bija pāriešana uz digitālu saziņu un lēmumu pieņemšanu, citāda dokumentu aprites kārtība uzņēmumā, elektroniskiem dokumentiem aizstājot papīrus, un jaunu darba pienākumu iegūšana ārkārtējā situācijā. 15% respondentu arī neslēpj, ka viņiem pietrūcis saziņas ar kolēģiem un tikšanās ar klientiem.
No aptaujas izriet, ka no mājām strādājusi aptuveni ceturtā daļa darbinieku. Pārējie joprojām devušies uz darbavietu, arī tie, kuru ikdienas darbs nav tieši saistīts ar klientu apkalpošanu vai ražošanas procesu. Biroja darbinieku braukšanai uz biroju ir vairāki iemesli. Galvenais no tiem ir uzņēmumu vājā digitalizācija. 57,6% respondentu atzina, ka dokumentācija lielākoties ir papīra formātā, bet 45,1% nespēja noorganizēt biroja tehnikas nogādāšanu darbinieku mājās, tādēļ attālināta strādāšana bija apgrūtināta. Katram septītajam nav bijis iespēju strādāt mājās vai vadītājs ir vēlējies, lai darbinieki ir birojā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Daily Research
Šodien, 3:52
