Kā atceras Ēķis, savu pirmo panikas lēkmi viņš dabūja ārzemēs, braucot pie stūres. Vienā mirklī viņš sievai sacīja, ka jāsauc mediķi, jo bija sajūta, ka mirst.
"Tiešām ir sajūta, ka mirsti, ka tev nav skābekļa, no tā tu nobīsties, tad nobīsties vēl vairāk," pauda Ēķis.
Tad vēl viņš nezināja, ka tā ir veģetatīvā distonija.
Viņš atceras, ka toreiz izkāpis no mašīnas un nolēmis paskriet, lai uzlabotos asinsrite, bet kļuva vēl sliktāk. Ārsti pārbaudīja, vai nav sirdstrieka, iedeva zāles un viss pārgājis.
Tagad, kā saka Ēķis, viņš pazīst simptomus un zina, ka tas ir tikai galvā.
"Kādreiz nesapratu, ko nozīmē vārdi - ieklausies sevī. Ja ieklausies sevī un saproti cēloņus, tad arī sekas nav ar zālēm jāārstē," viņš piebilst.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
roshenabdullah
Šodien, 22:30
