Viktors: Arī es nedabūju atvadīties no sev tuvā cilvēka. Ar grūtībām dabūju pie klausules ārstējošo ārstu, lai uzzinātu, ka gals ir pavisam tuvu. Tas gan bija pirmajā kovida gadā un es to pieņēmu, jo ārsti un sistēma tāpat jau bija pārslogoti, bet tagad?
Ginta: Šī būtu viena no reformām, kas obligāti jamaina- empatiska attieksme pret cilvēkiem, kuri grib atvadīties.. arī es no mammas nedrīkstēju atvadīties. Stradiņos.
Renārs: Tas nav patīkami! Cik zinu, pie smagiem un aizejošiem pacientiem piederīgos laiž. Tur jābūt Situācijas skaidrojumam no Med.personāla.
Lana: Nelaiž! Tikko to piedzīvoju pēc tantes insulta. Aizgāja... neļāva atvadīties.
Ilmārs: Cietsirdīgi, drausmīgi un skumji. Bet tas nav pieļaujami, tā nedrīkst būt
Džulio: Tas padomiskais - nelaist klāt pie tuvinieka,tas ir iesēdies mūsu postpadomju valstelē līdz šausmām. Ar skaudību skatos uz ASV un citām normālām valstīm,kur šitādi murgi slimnīcās nav iedomājami un ja arī notiktu,tad personāls atrautos pēc pilnas programmas.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.