Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par noklīdušo dzīvnieku masveida eitanāzijām

tautaruna.lv 23.okt
 
Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir saņēmis dzīvnieku aizsardzības organizāciju lūgumu iepazīties un skaidrot vairāku pašvaldību rīkotos publiskos iepirkumus, jo tajos nereti uzvarot pretendenti, kuri izpilda pakalpojumu, masveidā iemidzinot izķertos dzīvniekus, kā arī izvērtēt, vai tas ir atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām.

Likums šobrīd nosaka, ka ikviens noklīdis vai klaiņojošs dzīvnieks jāizķer un patvērumā jāuztur 14 dienas. 15. dienā patversme var lemt - uzturēt dzīvnieku turpmāk par saviem vai ziedotiem līdzekļiem, vai arī eitanizēt. 14 dienu uzturēšana patversmēs un eitanāzija tiek apmaksāta no pašvaldību budžetiem.

Sterilizētas ielas kaķu kolonijas netiek uzskatītas par klaiņojošiem dzīvniekiem un ar pašvaldību atļauju var tikt veidotas un uzturētas vietās, kur par dzīvniekiem rūpējas un tiek uzturēta kārtība. Daudzas pašvaldības jau šobrīd finansē ielas kaķu koloniju sterilizācijas programmu „noķer - sterilizē - atlaid”.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu situāciju, ja pašvaldība uztic ķērājiem vai dzīvnieku patversmei rūpes par bezsaimnieka dzīvniekiem, taču rezultātā vismaz 50 % noķerto dzīvnieku tiek eitanizēti. Mūsuprāt, civilizētā Eiropas valstī eitanāzijai būtu jābūt kā izņēmuma risinājumam tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir neārstējami slims vai traumēts, nevis pakalpojumu sniedzēja papildu ienākumu gūšanas iespēja, iekļaujot šo pozīciju pašvaldības apmaksātos pakalpojumos bez jebkāda ierobežojuma," norādīts nodibinājuma paziņojumā medijiem.

Izpētot vairāku iepirkumu finanšu piedāvājuma tabulas, kuras jāaizpilda pretendentiem, rodas aizdomas vismaz par iepirkuma rīkotāju nekompetenci vai arī apzinātu rīcību kāda interesēs, kurš zina kā piedāvājuma tabula jāaizpilda, lai tabulas kopskaitlis būtu mazāks, bet par pakalpojumiem saņemtu vairāk un attiecīgi pašvaldībai šis piedāvājums faktiski izmaksā dārgāk.

Tā, piemēram, piedāvājot niecīgas dzīvnieku uzturēšanas izmaksas patversmē diennaktī (zem 1,- eur), bet uzliekot ievērojamākas eitanāzijas izmaksas katram dzīvniekam, iepirkumā uzvar pretendents ar tabulā norādīto summu virknējuma mazāko cenu, bet pašvaldība par katru dzīvnieku pēc 14 dienu uzturēšanas un eitanāzijas faktiski samaksā dārgāk un iegūst novada neslavu, kurā noklīdušo vai pamesto dzīvnieku dzīvībai nav vērtība.

Piemēram, viena dzīvnieka faktiskās izmaksas pašvaldībai, ja līgumu slēdz ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju, kura neeitanizē veselus dzīvniekus. Suns - 14 d x 2,- = 28 eur, kaķis -14 d x 1.50 = 21 eur. Tās nav augstas izmaksas civilizētā un humānā sabiedrībā par iespēju dzīvot, kur nenogalina jaunus, veselus un dzīvotspējīgus mājdzīvniekus.

Savukārt, faktiskās viena dzīvnieka izmaksas pašvaldībai, ja līgumu slēdz ar uzņēmumu, kuram rūp tikai saņemtais finansējums un neinteresē dzīvnieku aizsardzības princips, ir sekojošas. Suns - 14 dienas x 0,50 = 7,-eur + eitanizēšana 30,- kopā 37,- eur.

Kaķis -14 dienas x 0,30= 4,20 eur + eitanizēšana 20,- kopā 24,20 eur. Ja pašvaldība nav noteikusi kā iepirkuma vērtēšanas kritēriju eitanizācijai paredzēto dzīvnieku %, tā par faktisko izmitināšanu un eitanāziju beigu beigās no budžeta līdzekļiem samaksā vairāk.

Tādējādi ciniski tiek realizēts princips - nav svarīgi, kā dzīvnieks velk savu dzīvību 14 dienas, jo pēc tam to ātri un „humāni” par budžeta naudu nolikvidēs.

Pēdējos gados diemžēl vērojama tendence, ka šādi uzņēmumi, nosauksim tos par SIA „Nagi & Ragi”, izmantojot šo dr.nāves principu, iemanās mēnesī uztaisīt ar dzīvniekiem divus izķeršanas - eitanizēšanas riņķus, jo dzīvnieki pēc likuma šobrīd jāuztur tikai 14 dienas. Kuluāros klīst iecere šo apmaksāto uzturēšanas dienu skaitu patversmēs samazināt uz 10 dienām, tad droši iznāktu 3 eitanizēšanas riņķi mēnesī, kas tiktu apmaksāti no pašvaldību budžetiem.

Apsveicami, ka vairākas pašvaldības savos iepirkumos jau pašlaik ir ieviesušas vērtēšanas kritērijus, kur patversmē nonākušo dzīvnieku eitanizēšanas mazināšanai ievieš %, ko ņem vērā, izvērtējot piedāvājumus un pie pretendenta izvēles un līguma noslēgšanas, neapmaksājot dzīvnieku eitanāzijas, kas pārsniedz piedāvājumā norādīto %. Šādi tiek nodrošināts saimnieciski izdevīgākais izpildītājs, jo eitanāzija jāsedz no pašvaldību budžeta. Mēs aicinām arī pārējās pašvaldības sekot šim piemēram.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir apņēmības pilnas pievērst sabiedrības kā nodokļu maksātāju uzmanību šiem pašvaldību rīkotajiem publiskajiem iepirkumiem, lai pretendenta izvēli nenoteiktu tikai mānīgi lētākais piedāvājums ar zemām dzīvnieka uzturēšanas izmaksām un neierobežotiem eitanizēšanas apjomiem, bet budžeta līdzekļi tiktu tērēti saprātīgi un atbilstoši humānas sabiedrības dzīvnieku aizsardzības un labturības principiem.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nav ar mieru bezspēcībā noskatīties, kā SIA Nagi & Ragi veikli „apkalpo” neskaitāmas pašvaldības un savu īpašumu tuvējos mežiņos nobēdzina lieko dzīvnieku līķu kaudzes.

Komentē 3

 
Anonīms
 

Interesanti būtu uzzināt, kuras ir tās pašvaldības un patversmes.

23.oktobris Atbildēt

Tās, kurās Ulubele netika pie konkursa ;)

23.oktobris Atbildēt

Paliek atklāts jautājums-kur viņus visus lai liek un par kādu naudu uzturēt?????????????????????????????????????

27.oktobris Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 1:50

Jaunākās diskusijas