Latvieši Pamirā nakšņo 5100 m augstumā

Portāls NRA jau rakstīja, ka divi alpīnisti no Latvijas - Oļegs Siļins un Vadis Puriņš (alpīnistu klubs "Traverss") ir nolēmuši uzkāptu virsotnēs, kurās neviens nekad vēl nav bijis. Vairāk šeit.

"Pastaigāšanās Ļeņina standarta maršrutā izraisa nostaļģiju un vēl šo to. Kāds puisis kāpj kopā ar haskiju- tam(sunim) ir jau 6500 m augsta vulkāna uzkāpšanas pieredze, un ņemot vērā to, ka viņš algo pieredzējušu gidu, kurš palīdzēs sunim tikt pāri plaisām, šis piedzīvojums ir ok. Satiekam arī kāpēju no Jekaterinburgas, kurš pirms 2 nedēļām nokāpis uz leju no 5200 m augstuma ar plaušu tūskas pazīmēm, saņēmis deksametazona injekcijas un nu ir atpakaļ, lai ar sūdīgu aklimatizāciju “šturmētu” virsotni. Tas piedzīvojums gan nav ok. Satiekam pusmilitāru grupu, ar kuras vadītāju "salecāmies" jau pagājušajā gadā - viņš grupu vada vienā rindā stāties veidā un lieto komandu “vstat pod ryukzak” (armijā “postavit pod ruzhje” nozīmē apbruņot). Un tad viņi, kā mušas, kāpurus sastādījušas ierindā ies “iekarot” ziloni-kalnu. Jālūdzas, lai zilonim negribētos pavēdināt galvu ar ausi:) Ar īpašu nejauku prieku kādā takas šortkatā apdzenu daļu no šīs grupas un zibinu viņiem gar acīm pie mugursomas pielikto Ukrainas karoga krāsas lentīti. Dažas lietas ir tomēr mainījušās - pie bāzes nometnēm nav valstu karogu. Es arī nebūtu ar mieru pacelt Latvijas karogu blakus fašistiskās Krievijas karogam. Iepazinos ar Gruzijas ievērojamo alpīnistu Bidzinu Gujibidzi - viņš arī vienīgais, ar kuru no sirds parunājām par kara ārprātu, bēgļiem un pūlēm, ko cilvēki šeit pieliek, lai izliktos, ka viss ir tāpat, kā bijis. Bet frāze “davai bez politiki” priekš manis vairs nestrādā. Jo runa nav par politiku, bet par desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri ir jau miruši Krievijas agresijas dēļ," raksta V. Puriņš.