Kā atklāj dienestā, stāsts nāk no Latgales, kur mājas, kurām nevar piebraukt klāt, nav reta parādība.
Tā mediķiem, lai palīdzētu pacientam, no sākuma pusotru kilometru nācās brist pa laukiem un mežiem, pat šķērsot upi, bet pēc tam tāds pats ceļa jāmēro atpakaļ ar visu pacientu.
"Ir tādas mājas, kur piebraukt nevar ne pa vienu pusi, ne pa otru pusi. Bet mūsu pusē tā te cilvēki dzīvo. Viņiem sava zeme, savas mīļās mājas! Gribas jau novecot, redzot gan tos mežus, gan tos plašos laukus! Kur tad pie bērniem pilsētas dzīvoklī - tur tik asfalta jūra, nevis ziedošas pļavas aiz loga!
Ne mazums mums tādu izsaukumu, kur gan pa mežu jābrien, gan pa arumiem jākuļas, lai nokļūtu līdz pacientam. Te arī - brikšņus un upīti izbridām, pa laukiem un tīrumu pusotru kilometru kājām ar visu aparatūru vicojām. Bet atpakaļ. Tur gan mums VUGD puiši palīdzēja, kā vienmēr. Pacients gados. Sirsniņa vāja, bet miesās un dūšā vēl varens vīrs un drosmīgi turējās visu ceļu līdz mūsu mašīnai un slimnīcai."
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
ivans ļevs
Šodien, 15:52
