Apvienība "Pilsēta cilvēkiem": Brasas tilta pārbūve — kārtējā Rīgas domes neveiksme

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem", kas radusies 2016. gada janvārī ar mērķi veicināt labas pilsētvides ieviešanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, vietnē "X" jaunajā tilta cēlējiem velta kritiku.

"Brasas tilta pārbūve — kārtējā Rīgas domes neveiksme. Ilgi gaidītā Brasas tilta būvniecība ir pabeigta. Tomēr aicinām pievērst uzmanību, kādas pazīmes liecina par to, ka projekts veidots sliktākajās PSRS tradīcijās: 2,25m plats kopīgs gājēju veloceļš ir izveidots tikai vienā tilta pusē; tilta projektā izšķiesta nauda teju 4 m platu autojoslu izbūvē. Dāņu pilsētplānotāju uzņēmums “Colville Design Lab” iesaka šādās vietās ieviest 2,8 m platas joslas. Vēlāk par liekā asfalta atjaunošanu (kas uz brauktuves nolietojas ātrāk) un uzturēšanu tiks maksāts no rīdzinieku nodokļiem; nav izveidotas sabiedriskā transporta joslas. Tramvaja sliežu joslām vajadzētu būt arī sabiedriskā transporta joslām, pa kurām brauktu autobusi. Diemžēl auto varēs braukt arī pa sliedēm, kavējot sabiedrisko transportu; uz tilta ir ieplānotas vietu aizņemošas atvairbarjeras, kādas parasti izmanto uz šosejām. Tās maldina autovadītājus, mudinot braukt ātrāk, un bojā skatu. Uz tiltiem pilsētās (ātrums līdz 50km/h) barjeras neliek vispār. Taču, ja būtu vēlme veidot papildu drošību, tad varētu izvietot metāla vai betona stabiņus. Informējam, ka ierosinājumus Brasas tilta projekta uzlabošanai iesniedzām Rīgas domes satiksmes departamentam jau 2019. gadā. Diemžēl tie tika ignorēti."

Savukārt Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) noraida veloaktīvistu pārmetumus atjaunotajam Brasas tiltam, ka tā pārbūves projekts būtu nekvalitatīvs.

Aģentūrai LETA Ķirsis skaidroja, ka telpa, kurā būvēt tiltu, bijusi "tik, cik ir". Vienā tilta pusē ir kapi, bet otrā - liepu aleja. Iespēja būvēt platāku tiltu uz kapu rēķina netika izskatīta, savukārt viena no sākotnējām skiču versijām bijusi liepu alejas nociršana, skaidroja mērs.

Pret šādu iespēju pirms trīs gadiem iestājās Čiekurkalna un Brasas apkaimju iedzīvotāji. Tādēļ ticis atrasts kompromiss par šaurāku tiltu. Līdz ar to vienā tilta pusē ir plata ietve, kurā var labi justies gan gājēji, gan velobraucēji, bet otrā pusē ierīkota "tehniskā ietve", kuru var izmantot nepieciešamības gadījumā, taču tā nav tik ērta, skaidroja Ķirsis.

Viņš šo uzskata par kompromisa rezultātā atrastu gana labu risinājumu, kas radies, ņemot vērā reālās izvēles iespējas. "Izrādās, pēc trim vai četriem gadiem šīs sarunas ir jau aizmirstas," piebilda politiķis.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.