Viņas vārds - noteicošais
Kādā šovā, kurā iesācējiem, nezināmiem modes māksliniekiem bija jārada tērpi no dažādiem materiāliem, žūrijā bija arī Airisa Apfela. Vajadzēja redzēt, kādā sajūsmā bija šova dalībnieki, ar kādu bijību un neslēptu dievināšanu viņi reaģēja, kad ieraudzīja šo modes ikonu. Viņa sēdēja krēslā, smaidīja nedaudz stingu smaidu un labsirdīgi vēroja. Kad pārējie žūrijas dalībnieki vērtēja kādu kleitu un sāka bārstīt piezīmes - ak, siluets aizgūts no nepareizā gadsimta nepareizajiem gadiem, tagad tāds nav modē, viņa mierīgi pateica: «Bet es gan tādu labprāt vilktu.» Un ar nesatricināmu ironiju piebilda: «Manā vecumā tikai rokas vajadzētu noslēpt, vairs nav tik glītas...» Kleitas autoram pārējo žūrētāju viedoklis bija vienaldzīgs, viņam eksistēja tikai Airisas teiktais: «Es gan tādu labprāt vilktu.»
Airisas ieteikumi
Šis piemērs raksturo Airisas Apfelas attieksmi pret modi un sevi. Viņas stils ir neatkārtojams un īpašs. Viņai piemīt pašcieņa, viņa nav senila un viņas joki nav sekli. Ja cilvēks ir pašironisks, un Apfela tāda ir, tas liecina par inteliģenci.
Airisa iesaka vispirms iepazīt sevi un tikai tad sākt veidot individuālo stilu. Te nu vietā ir atbilde uz jautājumu: «Kas es esmu?» Viņa stingri norāda, ka nevajag klausīt citu padomiem, arī ne viņas, jo tad tas vairs nebūs tieši tavs unikālais stils. Viņa uzskata, ka katram cilvēkam gēnos ielikta viņa stila izjūta un neviens stilists to nevar pārveidot.
Pēc Airisas uzskatiem, stils ir attieksme, un tikai. Nevis dārgas mantas, nevis stilistu izveidota garderobe, bet attieksme. Viņa nekautrējas atzīties, ka var uzlikt ļoti lētu rokassprādzi un nēsāt to ar tādu lepnumu, it kā rota maksātu miljonu. Airisa atgādina: jo saspringtāks būsi, jo sliktāk izskatīsies, lai kas būtu mugurā. Bet ar pārliecību - skatieties, te es esmu! - var panākt, ka cilvēki uz tevi skatīsies ar prieku un izturēsies labvēlīgi. Nu, varbūt arī dievinoši...
Viņa ģērbjas sev par prieku un viņu neinteresē, ko teiks citi. Viņa iesaka riskēt, uzvilkt apģērbu, kas piesaista uzmanību. Kāpēs ne? Pati uz mēles kāpusi ar spieķīti un sirmos matus nekrāso. Un iesaka nepārdzīvot par kļūdām, kad gadījies misēklis, kombinējot drēbes. Jo tas ir tikai apģērbs.
Vēl viņa uzsver: gadi nenozīmē spriedumu!
Sekotāju netrūkst
Sociālajos tīklos ir izveidotas Airisas sekotāju grupas. Sievietes nevis atdarina Apfelu, bet iedvesmojas tērpties krāšņi un, jo vecākas, jo vairāk uzdrīkstas. Jaunām meitenēm šajās Airisas fanu grupās nav ko darīt. Savukārt sievietes nobriedušā vecumā par savu stilu un uzdrīkstēšanos a la Apfela saņem komplimentus un uzslavas.
Viņa iedvesmo pārkāpt noteikumus, bet diez vai sevi uzskatītu par modes pasaules dumpinieci. Airisa gan sacījusi, ka viņai patīk darīt lietas tā, it kā spēlētu džezu: pamēģini tā, pamēģini citādāk...
Viņa smejas: ja viņas dzīvē būtu noteikumi, tad tos pārkāptu, jo ievērot noteikumus ir laika tērēšana.
Romantisks mīlas stāsts
Iedvesmojošs ir arī Apfelu mīlas stāsts. Airisa un Karls kopā bija gandrīz 70 gadus un spēja saglabāt romantiku. Kad abi iepazinās, Karls novērtēja jaunās dāmas humora izjūtu. Viņi apprecējās 1948. gadā. Apfela atzinās, ka nekad nav vēlējusies kāzas, drīzāk gribējusi no tām aizbēgt. Oficiālu laulību ceremoniju vēlējušies viņas vecāki un vecvecāki.
Apfeliem bērnu nebija, tas bija pārdomāts un abpusēji akceptēts lēmums. Airisa neslēpa, ka nebūs tipiska mājsaimniece, kura visu brīvo laiku veltīts bērniem, vīram un virtuvei. Viņa gribēja savu karjeru. Karls piekrita. Abi darbojās savā tekstilrūpniecības uzņēmumā. Airisa vadīja vairākus restaurācijas projektus Baltajā namā Vašingtonā Trumena, Eizenhauera, Kenedija, Niksona, Forda, Reigana, Klintona u.c. prezidentūras laikā...
Airisa un Karls daudz ceļoja, pirka interjera priekšmetus, aksesuārus, mākslas priekšmetus gan sev, gan biznesa vajadzībām. Vēlāk tie noderēja... Airisa bija veiksmīga biznesa sieviete. Tikai 83 gadu vecumā viņa devās pensijā, proti, teica ardievas savam interjera dizaineres darbam.
Karls allaž priecājies par sievas radošumu, viņš nekad nav zinājis, kas notiks un ko Airisa atkal izstrādās. Viņš šo laulību dēvēja par krāsainu. Vēl 100 gadu vecumā Karls filmējās dokumentālajā filmā «Airisa» un atzinās, ka ir daudz lietu, ko grib izdarīt kopā ar sievu. Viņš aizgāja mūžībā trīs dienas pirms savas 101. dzimšanas dienas - 2015. gada 1. augustā. Karlam esot bijis gredzens, ko viņš nekad nav vilcis nost no pirksta. Divas dienas pirms viņa nāves gredzens nokritis.
Slavena pret savu gribu
Starp citu, Airisa uzsvērusi, ka viņa kā praktiska sieviete vēlējās, lai kāzu kleita būtu velkama arī pēc tam. Nosmēja: ja dzīvē uzkavējas pietiekami ilgi, tad varot sagaidīt, ka mode atgriežas un var vilkt vecās drēbes. Arī kāzu kurpes viņa nav izmetusi.
Par tērpu modeli Airisa kļuva nejauši. Kostīmu institūts sadarbībā ar Metropolitēna Mākslas muzeju 2005. gadā uzaicināja viņu izstādīt privāto aksesuāru un apģērbu kolekciju. Kāda cita izstāde bija izjukusi, vajadzēja ātri atrast aizvietotāju, turklāt - ar stāstu un ātri sagatavojamu. Airisa piekrita. Pēc tam par viņu uzzināja laikam jau visā pasaulē, kaut arī Airisa apgalvojusi, ka nekad nav tiekusies publiski izrādīties.
O, Airisas ikoniskie briļļu rāmji, kažokādas, rakstainie mēteļi, bižutērija - tas viss tika nodots skatītāju vērtējumam. Airisas prasme kombinēt sajūsmināja. Viņa spēj saredzēt apģērba un aksesuāru izmantojumu citādāk nekā akadēmiski mācītie stilisti. Un Airisa arī savu Karlu ģērba krāsaini - pat 90 gadu vecumā viņš bija modīgs kungs ar raga brillītēm, oranžās biksēs, sarkanā beisbola cepurē ar apzeltītiem akcentiem.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Munins
Šodien, 12:45
