Cipule komentē "cepienu" par Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu valodas pārbaudi

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz PMLP apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Iepriekš tika lēsts, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.

Pastāvot bažām, ka valsts iestādes nespēs apkalpot visus pieteikumus valsts valodas zināšanu pārbaužu veikšanai un uzturēšanās atļauju pagarināšanai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) februāra sākumā piedāvāja mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1.septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, tā vietā rosinot procesu veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, valodas zināšanu apliecinājumus prasot uzrādīt tikai tad, kad konkrētai personai beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš. Nacionālās apvienības iebildumu dēļ no šīs ieceres gan atteicās.

Tagad IeM piedāvā jaunu likuma grozījumu variantu, kurā piedāvāja noteikt - ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pagarināšanai būs iesniegti līdz septembrim, Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā, bet PMLP pieteikumus būtu tiesības izskatīt līdz gadu ilgā termiņā. Ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot valsts valodas pārbaudi, to līdz novembra beigām varēs kārtot atkārtoti un attiecīgi apliecinājumu par valodas zināšanām iesniegt līdz gada beigām.

IeM jaunais priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsonim pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim, ja PMLP līdz minētajam termiņam nebūs saņemts pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai saņemta informācija par personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai.

Attiecībā uz personām, kurām ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 31.decembrim, ja PMLP līdz 1.septembrim būs saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, bet atkārtotas pārbaudes kārtošanas gadījumā - līdz 2023.gada 30.novembrim, turklāt PMLP līdz decembra beigām nebūs saņemts pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Atļaujas būs spēkā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai lietā par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu.

Pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai PMLP izskatīs viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, par IeM piedāvātie likuma grozījumi. Attiecībā uz šiem pieteikumiem tiks piemērota zemākā valsts nodeva, kas paredzēta ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam.

Personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem. Ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības un tamlīdzīgu tiesību apjomu.

Lai novērstu šādas situācijas, IeM uzskata, ka Imigrācijas likumā nepieciešams paredzēt garāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai, lai personas, kuras noteiktajā termiņā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā.

Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu, kas ir ap 25 000 personu, kā arī nepieciešamību katram pieteikumam veikt kompetento valsts drošības iestāžu pārbaudi, likumā nepieciešams noteikt garāku termiņu - līdz vienam gadam - pieteikuma izskatīšanai, šajā laikā saglabājot spēkā personām iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.