"Šorīt visu rītu domāju par to, kas būtu viena lieta, ko es ņemtu līdzi, ja drīkstētu tikai vienu, " raksta Mūrniece.
"Vienalga - uz pasaules malu, pasaules galu. Nav ne jausmas, kāpēc šorīt par to jādomā. Tumšais rudens rīts varbūt?
Vajadzētu mīļos un mīļotos, kaķus, putnu… Bet - ja tā ir lieta. Tikai viena…
Es ņemtu savu bērnu fotogrāfiju. Ja uz pasaules malu, tad, paskatoties uz to, būtu spēks kaut ko izdomāt, lai tiktu atpakaļ. Ja uz pasaules galu - neviena lieta tur nav svarīga, tikai mīlestība."
Ieraksta noslēgumā viņa pieļauj, ka tādas pārdomas saistītas ar rudens skumjām, vai skumjām vispar.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.