Pēc Saldus slimnīcas likvidēšanas viņa 2009. gadā nolēma pamest ķirurģijas māsas darbu, taču šā gada martā, sākoties Covid-19 pirmajam vilnim, nolēma atgriezties stacionārā.
“Jebkurš piedāvājums nāk kā apliecinājums, ka man ir kāds potenciāls, ko es varu izdarīt. Nemēģināt un šaustīt sevi būtu bijis daudz grūtāk,” saka Grinšpona.
Viņa slimnīcā atgriezās Covid-19 laikā. Vai to nenožēlo tagad?
“Nē, nevienu pašu mirkli. Kad vēl teicu jāvārdu, Covid-19 bija kaut kur tālu, tālu un likās, ka tas mūs neskars. Laiks ārkārtīgi interesants, kur cilvēki parāda savu patieso būtību,” saka Grinšpona.
Slimnīca šobrīd neuzņem Covid-19 pacientus, bet nepieciešamības gadījumā sniedz akūtu palīdzību ar Covid-19 saslimušajiem.
Grinšpona novērojusi, ka pandēmija ietekmējusi daudzus cilvēkus: “Dažkārt liekas, tu visu esi darījis. Bet kā ar jebkuru veselo, ir ļaudis, kas redz pilnu trauku, citi pustukšu. Tas ir atkarīgs no katra paša, vai šis “māšukins” tev ir drauds vai palīgs.”
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Podsfgsfbhsdjfdsf
Šodien, 0:34
