Bērns asiņo 12 stundas; Bērnu slimnīcai trūkstot kapacitātes

Mamma "Facebook" ierakstā potenciālos lasītajus brīdina, ka ieraksts būs garš, jo vienā teikumā pārdzīvoto nav iespējams aprakstīt. Divgadīgā Silva absolūti neparedzamā nelaimes gadījumā mammas klātbūtnē guvusi divas lielas ar stiklu grieztas brūces - viena ciskā tuvu pie dzimumorgāniem, otru dibena mīkstajos audos.

Mamma raksta: "Ogres NMPD mūs pirms plkst. 12 dienā, kaucot gan riepām,gan skaņas elementiem, operatīvi transportē uz BKUS. Silva turas kā varone, ievainojumus lokācijas dēļ ir grūti pārsiet. Darbā Rīgā esošo vīru nobīdu no "skriešanas" uz Ogri uz skriešanu sagaidīt mūs pie BKUS, lai viņam atdotu jaunāko Silvas māsu, kura arī ir ar mums ātrās palīdzības mašīnā."

Ārsts, novērtējis situāciju, uzreiz informējis, ka būs nepieciešama vispārejā narkoze, kas nozīmē, ka vajadzīga operāciju zāle.

"Pulkstens ir 12 dienā. Iet stundas - ne 2, ne 3, ne 4, ne 5 stundas. Atvainojos, bet ļoti daudz stundu.Tiek doti pretsāpju medikamenti, māsiņas izmisīgi maina apsējus un cenšas mierināt mani un bērnu . Pulkstenis ir 5 vakarā. Operāciju zālēs krīzes situācijas - dzīvības, nāves, potenciālas invaliditātes gadījumi. Manu bērnu nevar paņemt - viņa guļ ar vaļējām brūcēm, es vaktēju asiņošanu un saucu, lai nāk skatīt vai tā ir jauna asiņu gūzma vai urīns un asinis.

Māsiņas dara, ko var, viņu sirdis arī tur saplīsušas mētājās pie mūsu gultas, līdzpārdzīvo, sakot man, ka viss būs labi un informē ārstus,ka steidzami. Absolūti sirds cilvēki."

Sākumā tiek solīts, ka operācija būs ne ātrāk kā septiņos vakarā. Divgadniekam nākas varonīgi turēties, kaut arī nav ēdis, nav dzēris -, guļ ar vaļējām brūcēm 8 stundas. "Drosmīga kā sazin kas, māsiņu slavēta, ik pa brīdim dzied līdzi alfabētam."

Septiņos vakarā pienāk ziņa, ka nav ķirurgu, kuri varētu bērnu operēt, kā arī to, kuri ieradušies vēlāk par stāsta varoni, informē, ka viņus šodien neoperēs.

"Es nevaru raksturot tās bailes un bezcerību, kas pārņem, saprotot,ka vēl plkst. 21:00 tavu divgadnieku neviens nevar sašūt. Guļ, krājoties asiņu recekļiem uz pieaugušo pampera, bet varonīga. Māsiņu nopūtas, mierinājumi. Kā kara medicīna. Viena no palātā esošajām citām mammām/omēm man saka ,ka apbrīno manu mieru. Lai ar kādu lauvas spēku gribas bērnu, kura lūpās sārtumu maina bālums, vienkārši stiept uz zāli. Es nevaru viņu uzmest uz operāciju galda virsū kādam, kurš cīnās par dzīvību. 23:00 naktī - izmisums, bailes, bet bērns guļ, turas. Es nevaru izdarīt tieši neko. Tas nav lauzts pirksts, lauzta roka. Griezums vairāku cm dziļumā - tā, ka redz muskuļus. Es nekad dzīvē vēl nebiju redzejusi šādu brūci savām acīm. Plkst. 23:15, kad Silva sāk vemt un mana kliegšana pārbiedē pusi uzņemšanas, Silvu ved operēt, manas un māsiņu salauztās sirdis mētājas Silvas pagalvī.

Slimnīcā asiņojošs mazs bērns operāciju gaidīja 12 stundas! Autore nerunā par ārstu nolaidību, bet par sistēmisku problēmu. Spiedienu, zem kura vakar strādāja ārsti, medmāsas, ķirurgi. Viņiem nācās pieņemt visgrūtākos lēmumus, izvēloties, kurš var atļauties asiņot ilgāk.

Bērnu slimnīcas komentārs

"Apliecinām, ka aprakstītais gadījums Bērnu slimnīcā ir noticis. Esam reaģējuši uz šo ierakstu Facebook, atbildot un vēlreiz atvainojoties mammai un bērnam. Speciālistu trūkuma dēļ Bērnu slimnīcā atsevišķos brīžos rodas situācijas, kurās pēc tam, kad ārsts ir apskatījis pacientu, turpmākā palīdzība ir jāgaida ilgi. Vakar tieši daudzo ķirurģisko manipulāciju un sarežģīto operāciju skaita un ilguma dēļ medicīnisko palīdzību, kuru var sniegt ķirurgi, bija jāgaida ilgāk, kaut arī tika piesaistīti visi pieejamie bērnu ķirurgi, anesteziologi, anestēzijas un operāciju māsas. Speciālistu trūkums ne tikai Bērnu slimnīcā, bet veselības aprūpes sistēmā kopumā ir radījis krīzes situāciju, kurai nav ātra risinājuma, bet mēs darām visu, lai pēc iespējas ātrāk un labāk palīdzētu katram Bērnu slimnīcas pacientam."

Komentētāji novēl bērniņam un mammai fiziskos un garīgos spēkus: "Līdz asarām. Lai jums veselība un lai turpmākā vasara tikai ar priecīgiem piedzīvojumiem."

"Kaut arī pilnīgi svešs cilvēks būdams, es lasu un raudu: Veselību bērniņam, izturību vecākiem. Dziļi sirdī, ceru, ka šīs situācijas apraksts liks cilvēkiem aizdomāties un sadzirdēs arī to cilvēku ausis, kuru rokās ir ko mainīt! Nedrīkst šādi! Nabaga bērniņš, mamma!12 h!!! Ārprāts! Sirds sažņaudzas!"

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.