Milzu monuments, kas krāsots koši sarkanā krāsā, komunistu manierē. Uz tā lielas plāksnes, kas latviešu un krievu valodā vēsta, ka piemineklis veltīts “varoņiem-partizāniem, kritušiem kaujās par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību Lielajā tēvijas karā 1941-1945. g.”. Piemineklis ir ļoti aprūpēts, izrotāts ar ziedu vainagu un iestādītām puķītēm. Šāds skats paveras Latgales mazpilsētas Zilupes centrā, ļoti netālu no robežas ar Krieviju.
Tā kā no ļoti daudziem “okupekļiem” ar likuma spēku Latvija pērn līdz 15. novembrim atbrīvojusies, tautiešiem šāda monumenta gozēšanās slavas saulītē šķiet nepieņemama.
Šo monumentu sargā fakts, ka tā oficiāli ir apbedījumu vieta - tam līdzās apglabāti 10 sarkanarmieši. Likums neparedzēja pilnīgu vai daļēju okupācijas režīma pieminekļu demontāžu apbedījumu vietās. Vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti siltas jūtas pret šo pieminekli.
"Es nesaprotu latviski. Latvija parādījās pirms 100 gadiem. Tā arī pazudīs. Nebūs Latvijas, tās jau nav. Vajadzīgs [piemineklis], tāpēc, ka mani senči karoja. Kāpēc jānojauc pieminekļus? Tiem jābūt! Ne jūs likāt, ne jūs jauksiet!" saka Zilupes iedzīvotājs Aleksejs.
Cits zilupietis Deniss arī aizstāv pieminekli: “Pie mums nejauc [pieminekļus]. Te viss ir labi, mierīgi. Ja citviet nojauc, tas ir sāpīgi. Tiem, kuri dzimuši, mācījušies PSRS, viņus tas aizvaino. Ja skatās vēsturiski, jā - tie ir vajadzīgi."
Latvijā aizvien ir vairāk nekā 300 okupācijas režīmu monumentu-apbedījumu vietu. Tie, kuriem šādu objektu gozēšanās nav pieņemama, uzskata, ka karavīrus vajadzētu pārapbedīt kapos, bet pieminekļus - nojaukt.
Aizsardzības ministrijā norādīja, ka pārapbedīšanu un monumentu novākšanu apgrūtina Latvijas vienošanās ar Krieviju.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
8.maijs, 18:33
