Kapsētu digitalizācija: dusoša verdzene un apglabāta kapu grāmata

Portāls nra.lv 4.oktobris, 14:03
 
Kaspars Krafts/F64
Jau astoto gadu uzņēmums "cemety.lv" par pašvaldības līdzekļiem digitalizē tās teritorijā esošās kapsētas. Tiek izveidots digitāls kapsētas plāns jeb karte, kas ir noderīgs rīks kapu apsaimniekotājiem. Savukārt ikviens iedzīvotājs, ievadot meklēšanas rīkā meklētā cilvēka vārdu un uzvārdu, var atrast precīzus datus par apbedījuma vietu un apskatīt to arī fotogrāfijā. Šī informācija ir bezmaksas. Tā ģimenes papildina ciltskokus un uzzina tuvāku un tālāku radinieku likteni. Atrod pazudušus tuviniekus un draugus, vēsta lsm.lv.

Pašreiz Latvijā ir digitalizētas 478 kapsētas lielākajā daļā Latvijas novadu. Digitālajā kartē ir iespējams redzēt precīzas kapsētu atrašanās vietas.

Miks Blate LTV raidījumā "Aculiecinieks" stāsta, ka kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana primāri ir pašvaldību pārziņā, taču bieži pašvaldības nemaz īsti nezina, cik lielas ir kapsētas, cik apbedīto personu ir kapsētās, kādā stāvoklī ir apbedījuma vietas, kuras ir atbildīgās personas vai īpašnieki apbedījuma vietām, kur un kādas personas apbedītas. "Laikam ejot, informācijas paliek arvien mazāk. Mēs palīdzam šo informāciju apkopot, sakārtot, strukturēt: uzmērām kapsētas teritoriju, piefiksējam katru apbedījuma vietu, uzrakstus uz pieminekļiem, digitalizējam esošās kapsētu grāmatas un arhīvu dokumentus, tādā veidā apkopojot visu informāciju vienā sistēmā ar detalizētu karti. Šo pakalpojumu apmaksā pašvaldības (arī baznīcas, jo sadarbojamies ar vairākām draudzēm), bieži piesaistot arī Eiropas līdzfinansējumu. Pašvaldību atbildīgie darbinieki tiek arī apmācīti darbam ar sistēmu, lai varētu uzturēt un papildināt datus,” atklāj M. Blate

Kad dati ir apkopoti, tos publicē vienotajā portālā cemety.lv. “Dati ir pieejami jebkuram iedzīvotājam, līdz ar to arī iedzīvotāji var iesaistīties senu apbedījumu, apbedījumu bez pieminekļiem atpazīšanā un informācijas papildināšanā. Gadā mēs saņemam aptuveni 5000 ziņojumus no iedzīvotājiem, kuru iesaistās: precizē un papildina pieejamos datus. Līdz ar to dati kļūst precīzāki un pilnīgāki,” skaidro M. Blate.

Kaspars Krafts/F64

Taču viena lieta ir oficiālā statistika. Otra lieta - reālais apbedījumu skaits. “Kopš 2013.gada esam digitalizējuši aptuveni 30% no visām “oficiālajām” Latvijas pašvaldību kapsētām, kas kopskaitā ir aptuveni 1750. Tomēr ir ļoti daudzas baznīcu kapsētas, aizmirstas kapsētas, nelielas kapsētas, par kurām īsti neviens neatbild. Pirms pāris gadiem apkopojām paši informāciju par Latvijas kapsētām un mums izdevās atrast vairāk kā 4500 kapsētas. Līdz ar to no Latvijas kapsētām digitalizēti tikai 10-11%, kas nozīmē, ka darbu vēl ir ļoti daudz," stāsta Miks Blate.

Santas Reines uzdevums ir pārbaudīt, vai pēc mērnieku darba visas uzmērītās kapa vietas dabā tiešām arī atrodamas, pārbaudīt katra apbedītā vārdu, uzvārdu, dzimšanas un miršanas datus. Un nobildēt kapa vietu. To darot, viņa uzzinājusi daudz ko interesantu.

Tā, piemēram, Lēdurgas kapos dus “Mīļā māte, verdzene un vecāmāte”. Citviet piemineklis tā apaudzis ar sūnu, ka jau veidojas gluži vai cits skats un cita doma. Vēl uz kādas plāksnes lakoniski rakstīts “Paldies, ka atnāci”.

Kaspars Krafts/F64

Paši rēķina, ka vismaz vēl 10 gadi nepieciešami, lai digitalziētu visas kapsētas. Par savu darbu saņem arī tuvinieku pateicību.

“Mums tiek rakstītas pateicības vēstules. Cilvēki saka paldies, ka atraduši kara laikā zudušos. Un ka nu zina, kuros kapos viņi atdusas”. Uzņēmuma vadītājs Miks Blate papildina : “Mums ir daudz piemēru, kad iedzīvotāji raksta mums pateicības par paveikto darbu, jo ir atraduši ne tikai attālu radu apbedījuma vietas, bet arī brāļu, māsu, vecāku un vecvecāku kapus. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija, kad zvanīja kungs gados un teica, ka visu dzīvi ir meklējis sava tēva apbedījuma vietu, kurš bija leģionārs, bet nevarēja atrast. Izmantojot mūsu portālu, viņš atrada, ka tēvs pieminēts uz Lestenes kapsētas piemiņas sienas. Mēs viņam iedevām Lestenes kapsētu pārvaldnieku kontaktus, līdz ar to viņš arī noskaidroja sava tēva - leģionāra miršanas un apbedīšanas apstākļus.”

Lai gan pārsvarā digitalizācija notiek par pašvaldību naudu, vairākas kapsētas digitalizējis uzņēmums pats. “Ir vairākas kapsētas, kuras paši esam digitalizējuši. Piemēram, Rīgas Brāļu karavīru kapus, Pokrova kapus, vairākas karavīru kapsētas. Pašreiz strādājam arī pie Rīgas Lielajiem kapiem. Mums ir pieejami dati par Rīgas Lielajos kapos apbedītājām vairāk nekā 20 000 personām, kurus pakāpeniski digitalizējam,” norāda Blate.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

Komentē 2

 
Anonīms
 

Mirušie arī nav jāaizmirst, viņi palīdz mums dzīvot.

4.oktobris, 20:09 Atbildēt

Madonā srī negrib digitalizēt. Jā, mirušos vajag pieminēt

Kosmoss.

7.oktobris, 9:15 Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 19:23

Jaunākās diskusijas