Jurkāns: Latviešiem, kuri krievus uzskata par ienaidniekiem, svarīgi zināt krievu valodu

Portāls nra.lv 14.nov
 
Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency
Jānis Jurkāns paskaidrojis savus skandalozos izteikumus par to, ka krievu valodai ir ''lielāka tirgus vērtība'' nekā latviešu valodai.

Bijušais ministrs sociālajā tīklā Facebook palepojies, ka viņa izteikumi par valodu tirgus vērtību ''sašūmējuši'' medijus un sociālos tīklus: ''Vārdu izvēle “tirgus vērtība” ir valodnieciskās gaumes jautājums. Es tos apzināti izvēlējos, lai pasvītrotu kapitālistiskās sabiedrības attieksmi pret vērtībām. Tādā laikā un sabiedrībā dzīvojam! Gribam izdzīvot kā nācija, bet par savas valodas attīstību nerūpējamies. Latviešu valoda ir kļuvusi kancelejiska un birokrātiska. Valodas kalve ir dzeja. Kur šodien jaunie dzejnieki var publicēt savus dzejoļus? Pajautājiet budžeta veidotājiem, kāds ir finansējums latviešu valodas pētījumiem, dzejniekiem un rakstniekiem grāmatu izdošanai u.t.t.''

''Vienmēr esmu iestājies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Pats būdams filologs pēc izglītības, ļoti labi zinu, cik nozīmīga (ja ne pat visnozīmīgākā) loma valodai ir nacionālās identitātes un kultūras veidošanā. Pirmās nacionālās atmodas galvenais uzdevums bija likt latviešiem apzināties, ka viņu dzimtajā valodā sakņojas viņu identitāte - latvietība. Tikai no tā brīža varēja sākties nācijas veidošanās un pēc tam - valsts,'' raksta Jurkāns.

''Bez šīs kultūrvēsturiskās un identitāti noteicošās valodas funkcijas, katrai valodai ir arī pragmatiskā saziņas vērtība straptautiskajā apritē, kur angļu valoda ir pirmajā vietā. Tas viss, protams, sakņojas vēsturiskajā Britu impērijas varenībā. Patīk mums tas vai nē, bet valodas pragmatisko vai tirgus vērtību nosaka valodas lietotājnācijas politekonomiskā varenība, kas neizbēgami izpaužas kā savas kultūras uzspiešana mazāk ietekmīgām nācijām. Tā tas vienkārši notiek, jo alkatība nav izskaužama parādība. Tuklāt valodas starptautiskās aprites vērtību nenosaka iedzīvotāju skaits, kuriem attiecīgā valoda ir dzimtā, bet gan politekonomiskie faktori, jo citādi ķīniešu valoda un nevis angļu būtu galvenā starptautiskās saziņas valoda,'' domā bijušais Ārlietu ministrs.

''Krievu valodā runā aptuveni 260 miljonu cilvēku 17 valstīs; tā ir piektā visvairāk lietotā valoda pēc angļu, ķīniešu, spāņu un hindi; tā ir viena no 6 oficiālajām ANO valodām. Ja apskatāmies darba piedāvājumus lielākajās konsultāciju,tūrisma firmās visā pasaulē, tad pašlaik visvairāk pieprasīti ir cilvēki, kas runā arābu, ķīniešu un krievu valodās (angļu valodas zināšanas ir pašsaprotamas),'' norāda Jurkāns.

''Nenorādīšu uz krievu valodas lomu starptautiskajā diplomātijā, jo šis aspekts ļoti kairina pārlieku jūtīgā latvieša pāšvērtību,'' domā ekspolitiķis. ''Mums ir jāapzinās, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā ar globālu darba tirgu, kur darbavietu visiem nepietiek. Pietiek vien tiem, kas ir vispusēji izglītoti ar daudzu valodu zināšanām. Mūsu ģeogrāfija nosaka, cik svarīgi ir prast krievu valodu - sevišķi tiem, kuri krievus uzskata par mūsu galvenajiem ienaidniekiem.''

Komentē 2

 
Anonīms
 

Būtu jauki Jurkāna kungam paklusēt!

14.novembris Atbildēt

Ārprāts! Cik daudz bandītu savulaik bijuši Latvijā pie varas!

14.novembris Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 23:30

Jaunākās diskusijas