Pēdējais gads Vladim bija ļoti smags, jo atņēma viņam dzīvē to, kas viņam bija ļoti svarīgi - būt neatkarīgam un strādāt garas stundas.
"Darbs tētim, kā viņš pats to bieži mīlēja teikt, bija bauda. Šis gads atņēma spēju kustēties - staigāt un vingrot, atņēma pasniedzēja darbu - iespēju runāt, iedvesmot jauniešu un arī jokot," saka Goldberga meitas.
Viņš turpināja cīnīties līdz pēdējam brīdim, kaut arī slimība strauji progresēja, visu laiku sagādājot jaunus izaicinājumus, pamazām atņemot runas spējas un muskuļu spēku.
Kā atklāja Valda meitas, viņš esot aizgājis klusi un mierīgi.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 20:38
