Vadims stāsta, ka pircēja sākusi par preci uzdot papildu jautājumus. Vaicājusi pēc bildēm un video - pārdevējs uz interesējošajiem jautājumiem atbildējis, arī video aizsūtījis. Pēc īsa brīža pircēja piekritusi bērnu manēžu pirkt, izmantojot kurjera pakalpojumus. Atsūtījusi Vadimam saiti ar it kā noformētu pasūtījumu uzņēmuma “DPD Latvija” mājaslapā.
"Atverot “linku” biju jāievada bankas kartes dati - derīguma termiņš un trīs ciparu kombināciju. Visu nosaucu, vēl bija jāieraksta, cik bankas kartē ir nauda. Ierakstīju 30 eiro. “Palaidu” ar Smart ID internetbanku, un tas arī bijis klikšķis, kad nauda jau noņemta." pauž Vadims.
Sekojot pircējas norādēm, Vadima trīsdesmit eiro jau aizceļojuši citur - saprot, ka iekritis krāpnieku nagos, vēlas brīdināt citus sludinājumu portāla lietotājus.
Pie CERT.lv vērsušies jau vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri pēc sludinājumu ievietošanas kādā no portāliem saņēmuši rakstveida ziņu no krāpniekiem. Krāpnieki saziņai izmanto Latvijā reģistrētus numurus, raisot vēl lielāku uzticību. Kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis atgādina, ka cietušajiem uzreiz jāpiezvana bankai, lai karti bloķētu. Ikvienam iesaka rūpīgi izvērtēt katru darījumu internetā un atcerēties, ka bankas kartes datus nevienam nedrīkst izpaust.
Valsts policijā vērsušies vairāk nekā simts iedzīvotāju, ziņojot par jauno krāpšanas veidu - ne visi no tiem ir apkrāpti, daļa cilvēku sapratuši, ka darījums nav godprātīgs, taču tāpat par to izstāstījuši likumsargiem.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
siripongbenjatanar
Šodien, 7:58
