Par inficēšanos ar Covid-19 uzzina pēc izslimošanas

tautaruna.lv 20.okt
 
Oksana Džadana/F64
Latvijas iedzīvotāja Baiba Loce bija viena no pirmajām, kas pavasarī salīdzinoši smagā formā izslimoja Covid-19. Ar savu pieredzi viņa dalījās Māras Rozenbergas materiālā "Latvijas Radio".

Baiba vada ziedu vairumtirgotāja Rīgas filiāli.

“Pirmie simptomi man parādījās 1.- 2.martā. Bet nāca 8. marts, mans darbs ir saistīts ar ziediem, un tajā brīdī jau tu par to nedomā. Tobrīd tas viss likās vēl kaut kur tālu. Pie mums jau vēl nekā nebija. Likās - esmu vienkārši apaukstējusies, jo nonstopā skrēju, strādāju, bija pavasaris. Vienā vakarā, 3. vai 4.martā, temperatūra uzkāpa līdz 38,5 grādiem. Nu, ko - iedzer paracetamolu, no rīta celies un ej uz darbu,” atceras Baiba.

Darbā gāja karsti, tāpēc Baiba vairākas dienas mēģināja iztikt ar pretdrudža zālēm un turpināt strādāt. Līdz fiziski sabruka.

“Ceļojusi es nebiju, bet tajā brīdī nāca iekšā ļoti daudz ziedu no Holandes - un tās ir fūres, kuru šoferi brauc cauri visai Eiropai. Un, protams, neviens šoferis jau neteiks, ka ir slims vai jūt simptomus. Bija arī ļoti liela klientu plūsma, visi brauca pakaļ ziediem. Toreiz, marta sākumā, jau vēl neviens nedomāja, ka te tas vīruss ir un ka mēs jau varam sākt slimot,” stāsta Baiba.

Tobrīd, marta sākumā, Covid-19 testus veica ļoti ierobežoti - tiem, kas ceļojuši, un viņu kontaktpersonām, bet uz maksas testiem bija nedēļām gara rinda, tāpēc Baiba pie testa netika. Taču temperatūra strauji kāpa, jau pēc pāris dienām ģimenes ārsts maskā atbrauca izklausīt plaušas un secināja - abpusējs plaušu karsonis. Baiba sāka dzert antibiotikas. Vienas, otras, tad vēl arī trešās un ceturtās. Nelīdzēja.

“Tā kā sāku dzert antibiotikas un nekas nepalīdzēja, viņš teica: “Baiba, tev ir Covid-19. Lai viņi netaisa analīzes, ja neuzskata par vajadzīgu, bet esmu simtprocentīgi pārliecināts. Jo ar šīm zālēm tev bija jātiek uz ķepām jau pēc nedēļas,” ārsta teikto atminas sieviete.

Ziedu bāzē Baiba vada veselu komandu un atstāj enerģiska, pozitīva cilvēka iespaidu, kurš par grūtībām daudz nesūdzas, bet iet un dara. Tomēr, atceroties slimības smagākos brīžus, viņa neslēpj - bijis ļoti slikti.

“Sāp plaušas. Ja kāds man teiktu, ka var sāpēt plaušas, es neticētu. Tas ir tā, ka nevar ievilkt elpu. Maksimums ir tādi īsi elpas vilcieni, jo, tiklīdz tu mēģini ieelpot dziļāk, tā sāp. Klepus ir rets, bet, kolīdz sāk kasīt, jau ir bail, jo zini, ka sāpēs. Sāp tā, ka tu, pieaudzis cilvēks, raudi,” sajūtas apraksta Baiba.

Baiba atceras, ka pusotru nedēļu temperatūra turējusies virs 38 grādiem.

Bezspēks bijis tik liels, ka vienistabas dzīvoklī līdz virtuvei nav varējusi aiziet bez apstāšanās.

Izsauca ātro palīdzību, izstāstīja situāciju, taču pie Covid-19 analīzēm atkal netika.

“Atbrauca brigāde, uzlika man respiratoru, paši maskās, un sāka man taisīt kardiogrammu. Prasīju - kāpēc, jo es gaidīju analīzes. Man atbildēja: “Nē, jūs neesat kritērijos, kam taisa analīzes, visas brigādes tās neņem.” Piedāvāja braukt uz slimnīcu, bet brīdināja, ka gaidīšanas laiks uzņemšanā būs, ja pareizi atceros, septiņas līdz deviņas stundas. Ja tev ir slikti un grūti elpot, protams, tu izvēlies gulēt gultā mājās, nevis sēdēt slimnīcas uzņemšanā un nezināt, kas būs tālāk,” stāsta Baiba.

Marta vidū temperatūra beidzot sāka kristies, bet vēl divas nedēļas turējās virs 37 grādiem. Ar saviem trim bērniem visu šo laiku Baiba sazinājās tikai videozvanos, jo baidījās, vai joprojām nav lipīga. Kad aprīļa sākumā viņai beidzot veica Covid-19 testu, tas jau bija negatīvs. Dažs mēģināja teikt, ka tas bijis vienkāršs plaušu karsonis.

“Man ir bijis plaušu karsonis, es zinu, kā tas bija un kāds toreiz bija klepus. Tās ir divas dažādas lietas,” uzsver Baiba.

Punktu šaubām pielika antivielu tests, uz ko Baibu nosūtīja ģimenes ārsts.

Antivielas apliecināja, ka izslimots nekas cits kā tieši Covid-19. Bet oficiālajā Covid-19 statistikā Baibas nav. Nav arī viņas kolēģes, kura ar līdzīgiem simptomiem saslima drīz pēc Baibas, tikai vieglākā formā. Arī viņa toreiz vēl analīzēm nekvalificējās.

Baiba darbā atgriezās pusotru mēnesi pēc saslimšanas, bet sekas izjuta vēl ilgi.

“Kad viss beidzās, man vajadzēja vēl pusotru mēnesi, lai atkoptos. Bija vājums, galvas reiboņi, pavājināta garša. Elpojot bija sajūta, ka kaut kas ir priekšā. Vienu rītu pamodos, nožāvājos un sapratu - wow, es ievilku pilnas plaušas! Tas ir tāds prieks, ka tu to vari izdarīt! Tas nav smieklīgi, un tās nav blēņas, tas tiešām ir briesmīgi,” saka Baiba.

Par laimi, piecus mēnešus vēlāk Baiba slimības sekas vairs neizjūt, bet šajā laikā saskārusies gan ar lielu atbalstu, gan arī ar neticīgajiem, kuri apšauba viņas slimību un atsakās dezinficēt rokas, ienākot ziedu bāzē.

Naidīgi komentāri internetā viņu neuztrauc, drīzāk rada žēlumu un neizpratni.

“Tagad es saku - dod Dievs tev nekad ar to nesaskarties. Ne tev, ne taviem mīļajiem. (..)

Man tas bija tāds laiks, lai pārdomātu dzīves vērtības. Nevienam nenovēlu. Cerams, ka kāds dzirdēs un uzklausīs,” nosaka Baiba.

Avots

Komentē 7

 
Anonīms
 

Es nevaru elpu ievilkt līdz galam visu mūžu, ja uznāk klepus lēkmes, tad viss krūšu kurvis sāp, un nekas, vēl dzīvoju. Gāju arī darbā, 40 gadus atpakaļ vai bija kovids.tagad tāda brēka.

20.oktobris Atbildēt

Un kad un kā uzzina krievietes?

20.oktobris Atbildēt

Sāp plaušas. Ja kāds man teiktu, ka var sāpēt plaušas, es neticētu. Tas ir tā, ka nevar ievilkt elpu. Maksimums ir tādi īsi elpas vilcieni, jo, tiklīdz tu mēģini ieelpot dziļāk, tā sāp. Klepus ir rets, bet, kolīdz sāk kasīt, jau ir bail, jo zini, ka sāpēs. Sāp tā, ka tu, pieaudzis cilvēks, raudi,” Tad jau sanāk, ka es ar covid saslimu jau 2017. gada novembrī, jo man bij precīzi tādi simtomi........ Gribas teikt, ka es esmu celmlauzis šajā covid afērā!?!? Varbūt varu dabūt kādu pabalstiņu vai finansējumu...!?

20.oktobris Atbildēt

mani pārsteidz šo ''covidcietēju '' žēlabas un trulums -- neviens no tiem kas želojas cik smagi cietis NAV NEKAD NEVIENĀ INTERVIJĀ STĀSTĪJIS KA ĀRSTĒJIES -- nopietni un in lege artis māģinājis sev palīdzēt -- visi ka debilie cietuši un mocījušies--ka idiņi pa laboratoprijām diagnozes mewklējuši -- plāksterējušies ar paracetamolu,tējiņam un tamlīdzīgu figņu -- ITKĀ IZGLĪTOTI - PRIEKŠNIEĶEĻI ==BET TRULI KĀ LOPI -- DEBILI LIKUMPSAKLAUSDĪGI UN TUMSONĪGI BIDLAS

TĀ BAIBA NAV VIENĪGĀ -- VESELA KOHORTA TĀDU --

========================================================================

SMAGS AKŪTS RESPIRATORS SINDROMS - adekvati neārstēts viegli dod smagas komplikācijas un ilgu vārguļošanu -- pneimonijas ,''puķukāposti izaug'' uz sirds vārstulēm ,arterīti reimatismi -- jāvārguļo npēc tam mēnešiem

''smagie kovidi'' nav vīrusu vaina -- tās ir tumsonības sekas -- tā vieta lai pie smagas saukstēŗšanās un temperatūras vnk aptieķnieku un ģimenes ārstu pieblatotu lai antibiotikas un Tavegilu (imundepresantu) momenta sāktu lietot lai nepieļautu plaušukarsoni un savaldītu aptrakušo imunsistēmu kas GRAUTIŅU SARĪKOJUSI -- TUMSONĪGIE SEV MEKLĒ LABORATORIJKĀS IDIOTISKAS EKSKLUZĪVAs diagnozes -- idiote -- divus šveptonikus kaut izlakušio būtu - 80 mg /l hinīna kā viegls imūndepresants ''un ''metabolisma ātruma samazinatājs'' jau gfana efektīvs

idiote !! dirsa sdev lai iebāž kovidtestus --neveselīgi žioņkarību apmierināt un analfabētiskop debilo mērkaķu nstatistiku taisot veselību nevar uzlabot -- tā var sagaidīt tikai smagu slimošanu

Normāls ģimenesa ārtsts redzot SARS neinterewsējas vai covid vai gripa -vai rino vai adeno vai metapneimoniju vīruselis ---- parasti izraklsta receptes --un paskaidro -- JA TU MOMENMTĀ nesāksi UN ĻOTI KĀRTĪGI NEDZERSI ANTIBIOTIKAS UN TAVEGILU PēC 2 DIENĀM TEV BŪS ABPUSĒJS PLAUŠU KARSONIS ""

man 62 gadi -- mana bērnībā lauku vecenes zināja ka antibiotikas , hinīns ,sulfanilamīdi profilaktiski pie smagas saaukstēsanās neļaus smagi un ilgi slimot un nebūsw jāvārguļo -- mājas aptioeciņa bij visadi labumi bērnioem un lopiņiem --

NU NAV ŽĒL TĀDU BAIBU -- pat DARVINA BALVAI NEKVALIFICĒJAS -- PAR STULBU UN TUMSONĪGU --1.- 2.martā. Bet nāca 8. marts, mans darbs ir saistīts ar ziediem, un tajā brīdī jau tu par to nedomā. Tobrīd tas viss likās vēl kaut kur tālu. Pie mums jau vēl nekā nebija. Likās - esmu vienkārši apaukstējusies, jo nonstopā skrēju, strādāju, bija pavasaris. Vienā vakarā, 3. vai 4.martā, temperatūra uzkāpa līdz 38,5 grādiem. Nu, ko - iedzer paracetamolu, no rīta celies un ej uz darbu,” atceras Baiba.

21.oktobris Atbildēt

Ar šādiem simptomiem jau decembrī un janvārī izslimoja mani tuvākie -dēls ar draudzeni, meita ar znotu un abām mazmeitām.Dēlam bija vissmagāk-sākumā Gaiļezers, tad Sauriešu slimnīca ar skābekļa masku. Visiem mistiski abpusējie plaušu karsoņi, kas nepadevās ārstēšanai.Dakteri pētīja iemeslu dēlam, noņēma gan uz gripu, gan leģionāru slimību u.c., bet nekā. Par kovidu pasaule vēl nerunāja.Ārstējošo ārstu domas šodien neviens neņem vērā, tie par šo uzliesmojumu jau tad brīnījās. Varbūt Latvijā skaitļi ir tāpēc iepriecinoši, ka daļa jau ir izslimojuši?

21.oktobris Atbildēt

Es to mēslu izslimoju pag.gad uz ziemasvētkiem,jā,pirmās 3 dienas bija temp.38,5 jutos slikti,zāles palīdzēja pāris stundas,dzeru tēju ar medu,3 x dienā elpoju boržom caur bērnu inhalatoru,palika vieglāk. Jā,nebija ne garšas,ne ožas,ēdu kaut ko jo sapratu ka ir jāēd.Bet,nāca vecgada vakars un mēs trīs paaudzes,arī mazi bērni sēdējām kopā pie viena svētku galda,dzērām,ēdām,vai kāds būtu no manis saslimis? Taču nē! Jo tad jau vēl nezinājām ka tas ir tas briesmīgais covids! Nu secinājumus izdariet paši. Jā,bet bronhi gan rūca mēnešus divus,un tā riktīgi.

21.oktobris Atbildēt

jptvjmķ...

21.oktobris Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 0:59

Jaunākās diskusijas