Toksikologus satrauc kāda cita arvien pieaugoša tendence - cilvēku uzturā nonāk sarkanās mušmires. Nevis tāpēc, ka tās sajauktu ar sarkanajām bērzlapēm, bet sarkanās mušmires apzināti tiek vāktas, lai no tām apreibinātos. Sarkanās mušmires ir spēcīgi halucigēni.
“Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem,” norāda Stašinskis.
Toksikologi stāsta, - bieži vien cilvēki sarkanās mušmires dodas ēst uz mežu, nevis nes mājās. Taču halucigēnā iedarbība ir tik spēcīga, ka ārā no meža paša spēkiem netiek. Tad ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Šādi cilvēki, kuriem apziņas stāvoklis traucēts, mušmiru afektā bieži pakrīt mežā, ir novēmušies un apčurājušies.
“Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojāt. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi,” saka Stašinskis.
Toksikoloģijas un sepses klīnikā arī ziemā tiek stacionēti pacienti, kuri apreibinājušies ar sarkanajām mušmirēm. Izrādās, daļa cilvēku sarkanās mušmires izžāvē ziemas krājumiem, jo apreibinošās vielas žāvēšanas procesā neiet zudībā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Daily Research
Šodien, 3:52
