VIDEO: Cilvēki pārsteigti par Ķekavas novada savvaļas dzīvnieku zoo redzēto

Viktorija Gabrjuna 13.feb
 
Ekrānšāviņš no video
Vairāki vilki iesprostoti šaurā būrī, kas nav ilgstoši tīrīts; dzīvnieki mīdās savos izkārnījumos; viens vilks acīmredzami nopietni traumēts un novārdzis – par šādiem savvaļas dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem mini zoodārzā Ķekavas novadā ziņo iedzīvotāji, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Teritorijā ir ne vien zirgi, ponijs, ēzeļi, bet arī mūsu Latvijas platuma grādiem svešie plēsēji dingo, kas galvenokārt sastopami Austrālijā. Tāpat te sastopama alpaka, lama, vairāki lūši.

Īpaši teritorijā izceļas 5×5 metru krātiņš, kurā ir pieci vilki. Krātiņa tuvumā valda pamatīga smirdoņa, kas brīžiem ir neciešama. Vilki sprostā mīdās savos izkārnījumos, tur dzīvniekiem acīmredzami ir par šauru. Viens vilks pārvietojas ar grūtībām - lec uz trim kājām, jo viena kāja pamatīgi satraumēta.

“Bez Tabu” iztaujā vīrieti, kurš strādā mini zoodārzā. Viņš stāsta, ka dzīvniekiem, tostarp vilkiem, ēdamā netrūkstot, bet citādi vilkiem tiekot veltīta mazāka uzmanība. Darbinieks arī stāsta, ka mini zoodārza saimniekam bijusi iecere izlaist vilkus no krātiņa, izveidot tiem plašāku aploku, bet pēc stabu iedzīšanas tā izveide apstājusies naudas trūkuma dēļ.

Mini zoodārza saimnieks ir lietuvietis Igoris Malinauskas, kurš pirms dažiem gadiem bija arī Ķekavas novada domes deputāts. Telefonsarunā ar “Bez Tabu” viņš sūkstās par līdzekļu trūkumu un lūdz sabiedrības palīdzību ar darba rokām un līdzekļiem palīdzēt sakārtot teritoriju, tai skaitā izbūvēt aploku vilkiem. Viņš gan stāsta, ka pats dodoties vilku krātiņā un to tīrot, tāpat dzīvnieku ārstēšanai piesaistot veterinārārstu. Malinauskas gan nespēj paskaidrot, kāpēc vilku krātiņš nu ir tik nekopts. Par traumām vienam no vilkiem neko nezinot, bet sola, ka piesaistīs veterinārārstu.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis informē, ka ierosināta administratīvā lietvedība.

"Skatām jautājumu par dzīvnieku izcelsmi un labturības prasībām. Ja runājam par vilkiem, redzams, ka voljeri, kuros tiek turēti, ir pārāk mazi tik daudziem dzīvniekiem. Nav nodrošināti nepieciešamie apstākļi, lai dzīvnieki tur varētu dabiski uzvesties, kā arī nav apstākļu, lai varētu droši apkopt.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka plēsēju kārtas dzīvniekus, tai skaitā vilkus, drīkst turēt tikai specifiski reģistrētās turēšanas vietās. Ja dzīvnieks iegūts no citas Eiropas Savienības vai trešās valsts, reģistrēšanu veic DAP, ja grib turēt vilku kā medījamu Latvijas dzīvnieku, nepieciešamas Valsts meža dienesta atļaujas.

Tāpēc tagad tiek noskaidrots, vai ir atļaujas objektā turēt vilkus un lūšus, tiek vētīta to legālā izcelsme. Ja nav šo dokumentu, tad dzīvnieku turēšana uzskatāma par nelegālu, tādā gadījumā dzīvnieki ir konfiscējami. DAP kompetencē ir Latvijā aizsargājamie un starptautiskās tirdzniecības apdraudētie dzīvnieki. Šajā turēšanas vietā ir arī dzīvnieki, kuri pieskaitāmi pie starptautiskās tirdzniecības apdraudētajiem, piemēram, primāts. Arī tā izcelsme tiek pārbaudīta," skaidro Jēkabs Dzenis, DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs.

Avots

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 8:48

Jaunākās diskusijas