Stendzenieks: Mums paveicās piedzimt par vēlu, lai kvalificētos čekas spiegiem

Stendzenieks iesaka visiem, kas kritizē Īvānu, padomāt, ko izdarīja Dainis Īvāns Latvijas tautas mobilizācijas valsts brīvībai labā.

"Šodien daudz manu sekotāju šūmējas par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS. Lai būtu.
Bet domāju: daudziem no mums vienkārši paveicās piedzimt dažus gadus par vēlu, lai kvalificētos čekas spiegiem. Tā ir no mums neatkarīga likteņa priekšrocība, caur kuru mums te ļoti ērti sajusties pārākam par kādu, kura kartīte ir ČK maisā.

Es biju uz NATO armijas iznīcinātāju parādi Daugavas krastā. Bērni tēviem sēž kukaragā. Konfetti, cukurvate, atrakcijas, izklaides un līksmība. Sejā prieks, jūsma un asaras. Un tad pēkšņi pavecāka kunga balss no aizmugures: "Lūk, lūk. Tā mēs, latvieši sveicām PSRS tankus, tā mēs gavilējam par iznīcinātājiem, no kuriem katrs spēj nonest pusi Rīgas".

Cilvēki grib izdzīvot dažādās sistēmās. Nevienu no šodien redzamajiem personāžiem nevar vainot izsūtīšanā, kāda nāvē vai genocīdā. Nav tādu dokumentu.

Nē. Parasts, formāls protokols. Īstie vainīgie jau sen zem zemes un lai Dievs viņus tiesā. Es no sirds novēlu ikviernam no kritizētājiem paveikt kaut 1% no tā, ko izdarīja Dainis Īvāns Latvijas tautas mobilizācijas valsts brīvībai labā.
Pagaidām viņi to nav paveikuši. Puņķu ēšanu īsti nevar uzskatīt par drosmīgu un nelaužamu valsts vadības principu. Mēs esam nolaidušies no Gunāra Astras līdz Ataola Bērziņa izpratnei par nepakļaušanos varai, upurēšanos un cīņu. Runātāju tā kā pietiek. Tagad atkal vajadzētu darītājus," raksta Stendzenieks.

Komentāros Facebook lietotāji pauž atbalstu Stendzeniekam, raksot, ka viņa komentāros lasa savas domas.

Stendzenieks vēl piebilst, ka "tādu Īvānu varēja un vajadzēja būt vairāk".

Jāpiebilst, ka Īvāns bija Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1988. līdz 1990. gadam, vēlāk laikraksta "Literatūra. Māksla. Mēs" redaktors un LSDSPpriekšsēdētājs no 2002. līdz 2005. gadam. Kopš 2006. gada LSDSP priekšsēdētāja vietnieks.

No 2001. gada līdz 2009. gada jūnijam D. Īvāns bija Rīgas domes deputāts, no 2001. līdz 2005. gadam ir vadījis tajā Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju, no 2006. gada — Vides komiteju.

Jāatgādina, ka ka decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.

No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.