Rīdzinieki sašutuši par to, kā Rīgā darbojas taromāti

tautaruna.lv 25.jūlijs, 7:00
 
Ilustratīvs attēls / Dmitrijs Suļžics /F64
Linards ar sievu Elīnu visai regulāri apmeklē nelielo “Mego” veikalu Juglas mikrorajonā. Un gana regulāri ģimene šeit nodod sakrātās ūdens un citu dzērienu pudeles. Taču tikpat regulāri rīdzinieki saskaras ar vienu un to pašu problēmu, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Ejot uz konkrēto veikalu, neskaitāmiem reižu tirdzniecības iestādes telpās izvietotais taromāts ir pilns un taru vairs nepieņem. “Un ar saviem maisiem esi spiests, vai nu iet atpakaļ mājās, vai meklēt taromātu kaut kur citur, bet tādu apkārtnē nav daudz. Vēl viens ir netālu “Maxima” veikalā. Un abi ir vienmēr pilni,” ar pieredzēto dalās Linards.

Veikalā "Mego" skaidro: "Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cilvēkresursi. Depozītu punkta apkalpošana ir darbs, kas prasa papildus laiku un novirza no pamata pienākumiem. Šobrīd ļoti aktuāla problēma ir darbinieku trūkums, kas ir vērojams ne tikai “Mego” tīkla veikalos, bet visā nozarē kopumā."

Taromātus Latvijā un arī daudzviet citur pasaulē apkalpo konkrētā veikala darbinieki, kur taras pieņemšanas punkts arī izveidots, to uzsver SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Depozīta sistēmas īstenotājs akcentē, ka tirgotājiem ir jāievēro likums un godprātīgi jāveic taromātu apsaimniekošana. Turklāt katrs tirgotājs arī saņem kompensāciju - jo vairāk taras, jo vairāk naudas. “Tā ir apsaimniekošanas maksa par katru konkrēto iepakojumu vienību. Mēs maksājam. Attiecīgi, jo vairāk iepakojumu, jo arī šī te maksa ir lielāka. Un šai apsaimniekošanas maksai ir jānosedz apsaimniekošana,” turpina Stūrītis.

Tirgotājs par vienu taromatā ievietotu taru saņem aptuveni 2,2 centus. Piemēram, par 1000 pudelēm tirgotājs saņem 220 eiro.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 23:51

Jaunākās diskusijas