Līdzcilvēki sašutuši par redzēto, skanot Latvijas valsts himnai

Taču, kā novērojuši līdzcilvēki, daļa sabiedrības šo likuma prasību neievēro.

"Saprotu, ka valstī ir svarīgākas tēmas, bet tomēr ... iekrita acīs 11. un 18.novembrī redzētais, un ne tikai. Kurā brīdī tas kļuva par normu, ka valsts himnas laikā vīrieši nenoņem cepures? (es nedomāju armijniekus)" vietnē "X" vaicā kāds tā lietotājs.

Gints: Jā, es arī brīnījos.

Tlusis: Man 5 gadīgie puikas to vienmēr jautā, kapēc citi nenoņem.

Atis: Manuprāt, šī tradīcija mūsdienās ir nomirusi dabīgā nāvē. To vairs dara tikai retais.

Gatis: 18.11 pie pieminekļa, skanot himnai, daļa vīriešu cepuri noņēma uzreiz, kā tika pieteikta himna. Tā kā, daļa vēl šo ievēro.

Rolands: Vienības braucienā pirms starta, kad atskaņoja himnu, tikai retais nenoņēma ķiveri (pārsvarā zināmas mentalitātes dunduki), tā ka nav tik traki. Bet nu saprotams, ja bērnam etiķeti nemāca, tad ne no kā tā pati par sevi neradīsies.

Emigrants: Piekrītu. Ja runa ir par LV, cepuri jānoņem vienmēr. Šis tak ir tik kanonisks žests cieņā pret aizgājēju, un organiski iekļaujas vaimanoloģijas kultūras kanona un valsts mūžīgās apraudāšanas tradīcijās.

Jau ziņots, ka pirms aptuveni gada sabiedrībā lielu rezonansi izraisīja bijušā Valsts prezidenta Egila Levita rīcība - himnas laikā viņš nenņēma cepuri.

Vēlāk E Levits pauda nožēlu un atvainošanos par savu rīcību ceturtdien, 20. janvārī, nenoņemot cepuri Latvijas valsts himnas atskaņošanas laikā ceremonijā, kurā tika atklāts piemineklis brīvības cīnītājam Gunāram Astram.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.