Apkopējai Lijai šī bija pavisam parasta darbadiena Lielvārdes dzelzceļa stacijā, līdz pulksten desmitos un piecpadsmit minūtēs, sieviete kļuva par liecinieci negadījumam, kurš viņu vajās visu mūžu. Lija redzēja brīdi, kad dīzeļvilciens nāvējoši notrieca dzelzceļa stacijas darbinieku.
“Kad es ieraudzīju notriekšanas brīdi, es vienkārši nosviedu lupatu un skriešus metos iekšā un kratījos drebuļos. Es pēc tam pusstundu sēdēju un man trīcēja rokas un galva. Es nervozēju, es nekādi nevarēju iziet no šoka. Manu acu priekšā, kad dīzeļvilciens viņu notrieca, viņu burtiski aizvilka prom… Ziniet, kā ar vilcienu! Šonakt es noteikti nevarēšu aizmigt, jo man tas viss tiek atspēlēts galvā un būtu bijis daudz labāk, ja es nebūtu to redzējusi. Kad cilvēks to redz, tas bija šausmīgi.”
Lija stāsta, ka notikušais bija nelaimes gadījums. Vīrieši atbrīvoja sliežu ceļus no sniega un izmantotās aparatūras radītā trokšņa dēļ vienkārši nepamanīja, ka tuvojas vilciens.
“Atvainojos par detaļām, bet man vajadzēja izpurināt lupatu un tieši tajā momentā es apgriezos pret sliedēm. Tur stāvēja puisis ar to “putekļusūcēju”. Tā tehnika ir skaļa un dabiski, ka viņš nevarēja dzirdēt. Bet, kad lielā ātrumā tuvojās dīzeļvilciens, tas, kā lai jums paskaidro, - skaļi signalizēja, lai paiet malā. Bet tas otrs darbinieks vienkārši stāvēja un viņš būtu varējis kaut ko darīt, aizgrūst prom kolēģi, vai kaut ko tādu, bet viņš vienkārši stāvēja un neko nedarīja.”
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
8.maijs, 18:33
