"Viņu acīs nebija pat nožēlas", traumatologs stāsta par pieredzi karā

tautaruna.lv 29.augusts, 19:30
 
Freepik
Maksims strādā par traumatologu militārajā slimnīcā Zaporožjā. Ar kaujas traumām viņš "iepazinās" tālajā 2014. gadā, raksta portāls "Pravda.com.ua".

Kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, viņš devās uz militāro slimnīcu.

Slimnīcas traumatologi dara ierastu lietu - cenšas izglābt pēc iespējas vairāk dzīvību un arī ekstremitātes.

Traumu raksturo mīksto audu stāvoklis. Jo mēs varam pēc tam izaudzēt kaulu, izstiept to, "izlīdzināt" deformācijas utt. Bet, ja ir bojāti mīkstie audi un asinsvadi - amputācija.

"Lielākā daļa no puišiem ir garīgi gatavi tam, ka ir zaudējuši kādu ekstremitāti, " stāsta Maksims.

"Lai cik ciniski tas izklausītos, dažreiz labāk ir veikt amputāciju un ātrāk nolikt ievainoto uz kājām, kā arī atjaunot zaudētās ekstremitātes funkciju," uzskata ārsts.

Traumatalogs atzīst, ka ar militārpersonām ir vieglāk strādāt nekā ar civiliedzīvotājiem, jo ​​viņi saprot, ka dara savu darbu. Riskantu un grūtu. Viņi ir gatavi force majeure.

"Pie mums atveda arī "Rašistus" (gūstekņus krievus). Tīri cilvēciski viņi mums ļoti nepatika. Vairākas nedēļas viņi vienkārši klusēja - viņu acīs nebija pat nožēlas. Viņi saprata, kurp dodas un kāpēc dodas. Nav mīlestības pret viņiem. Bet pirmkārt, tie ir pacienti. Mēs neesam tādi radījumi kā viņi. Tāpēc man vienkārši nācās savu darbu veikt mehāniski, " stāsta Maksims.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 4:55

Jaunākās diskusijas