Bērnībā Kerija jutās vairāk kā pašpuika, un viņa atceras, kā viņai nepaticis nēsāt skolas uniformu, jo tā likusi vīriešiem pret viņu izturēties bez nekāda respekta. Tie bija ņeķītri skatienu un uzmākšanās, lai viņa padalās ar savu telefona numuru, atceras Kerija.
Diskomfortu ar savu ķermeni tikai vairoja augstskolā piedzīvotais seksuālais uzbrukums.
Sieviete atceras, kā, pārvācoties uz Čikāgu, viņai visapkārt bija transvīrieši un viņa izjuta skaudību pret to, kas viņiem bija, tāpēc viņa sameklēja terapeitu, kas ar vieglu roku viņu nosūtīja hormonu terapijai.
Sākotnēji Kerija bija laimīga un izjuat spēcīgu vilkmi pret vīriešiem. Lai būtu gejs transpersona viņa pārvācās uz Sanfrancisko, taču tur viņa saskārās ar savas izvēlēs ēnas pusēm. Cilvēki nevēlējās algot darbā transpersonu, un, tā kā viņa visnotaļ izskatījās pēc vīrieša, Kerija manīja vīrietības ēnas puses, kā, piemēram, jokus par seksuālo vardarbību, kas tikai atsauca atmiņā to, kas ar viņu notik koledžā.
Tad viņa saprata, ka problēma bija nevis dzimumā, bet piedzīvotajā pārdzīvojumā.
Kerija atzīst, ka dzimuma maiņu nožēlo, taču pēc publiskās iznākšanas ar faktu, ka viņa vairākkārt ir mainījusi dzimumu, sieviete nonāca viedokļu krustugunīs starp radikālajām feministēm un kristiešiem. Vieni viņas izvēli uztvēra kā nodevību pret citām transpersonām, otri - kā pierādījumu, ka dzimumu maiņa kā tāda ir kļūda un to nevajadzētu darīt. Tas, ka viņas stāsts tiek izmantots kā propagandas materiāls, sievieti ļoti sāpina.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
V ilis Gutmanis
Šodien, 15:27
