Es saklausījos skaistus stāstus par Rīgas Domes Satiksmes Departamenta varenajiem darbiem. Manam ratiņkrēslam sāka rati niezēt, ka gribējās to izmēģināt.
Tunelis 11.novembra krastmalā, netālu no Akmens tilta. Esmu starta pozīcijā, ka esmu gatavs doties tunelī. Pie manis pienāk meistars un pasaka, ka tikko apsekojis un saremontējis pacēlājus. Priecīgs, smaids līdz ausīm. Atrodu īstās pogas, nospiežu un sagaidu pacēlāju. Nedaudz vajag līdzcilvēku palīdzību, lai droši novietotos uz pacēlāja. Brauciens var sākties. Laimīgi esmu nokļuvis tunelī. Jātiek uz tramvaja pieturu, lai brauktu uz Pārdaugavu. Spiežu pogas, bet bez rezultāta. Ieskatos uzmanīgāk, redzu, ka pacēlājs nosiets ar striķi.
Saprotu, ka šis nebūs darba kārtībā. Izvēlos citu opciju, braukt uz centru. Arī tur pacēlājs nereaģē. Kas man atliek, tuneli esmu apskatījis, jādodas atpakaļ. Izdodas, ar pacēlāja palīdzību nokļūstu virszemē. Mēģinājums, izmantot pacēlājus, nav izdevies.
nra.lv
Nemetu plinti krūmos, bet dodos uz Dzelzceļa staciju, kur pie tuneļiem ir lifti. Viens darbojas. Ar dažām neērtībām tieku liftā un nobraucu tunelī. Pārbraucu uz tuneļa otru pusi un atrodu liftu. Redzu uzrakstu: ATVAINOJIET, LIFTS NESRĀDĀ. Paskatos uz sliedēm, kas ir pie kāpņu sliedēm vai ar palīdzību (lūdzot stipra cilvēku) varētu tikt augšā. Diemžēl sliežu izmēri neatbilst, lai tos lietotu ar ratiņkrēslu. Atliek tikai doties atpakaļ uz liftu, kas vēl darbojas.
Mēs labi zinām Latviešu tautas pasaku par Čiku. Gribējās varenas lietas izdarīt Rīgas Domes Satiksmes Departamentam, bet nekas jēdzīgs nav sanācis.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
ivans ļevs
Šodien, 17:41
