Piezīmes pie Rīgas Pāvila draudzes saieta 20.01.2019. LTV

Kāda gan gara un dvēseles tumsība, ja priesteris nespēj ieraudzīt un apjēgt, ka homoseksualitāte (tāpat kā heteroseksualitāte) ir Dieva DĀVANA, nevis visatļautības pārmantota ĪPAŠĪBA! Tikai  nelga neapzinās, ka Pāvila 1, vēstulē romiešiem ir runāts par izvirtušiem un maucīgiem ģimenes cilvēkiem, kas savas izlaidības un visatļautības dēļ ir atmetuši DABĪGO kopdzīvi ar sievieti, un to apmainījuši ar pretdabīgu kopošanos ar citiem tādiem pašiem precētiem vīriešiem, Dieva Vārdu jēgu un būtību NOLIEGDAMI un NESAPRASDAMI, Tos aplami tālāk pauzdami, Svēto Rakstu saturu degradēdami un samaitādami.

Tad nu nav brīnums, kad redzam šo veco un neglīto nelgu (diemžēl vārda viņam nezinu, jo raidījumam nebija noslēguma titru), tikpat neglītu, uzburbušu, baigu un nepievilcīgu seju ielokā, kas ir klajā pretrunā ar, piemēram, Vācijas TV (Bibel TV) dievkalpojumos redzēto gaišo un apgaroto seju kopumu, kas nes Dieva gaišuma un skaidrības līdzību un atspulgu.

Kā te lai nesaka: VIŅU MUTE IR PILNA LĀSTU UN RŪGTUMA. MIERA CEĻU VIŅI NEPAZĪST, DIEVA BIJĪBAS NAV VIŅU ACU PRIEKŠĀ?

Draudze nes Pavila vārdu, bet Pāvila gaišā mīlestības pilnā vēsts ir aizstāta ar naidu un nepatiku pret citas ādas krāsas un citas orientācijas cilvēkiem, kuru dzīves, to tiklības un šķīstības dēļ, Dievam ir daudz dārgākas kā Pāvila luterāņu draudzes gana naids un neiecietība, un -ļoti iespējams- tam līdzi sekojoša dvēseles un gara SAMAITĀTĪBA.

Cienījamais autor, homoseksualitāte ir pietiekoši sarežģīta tēma, lai par to nebūtu jēgas runāt paceltā balsī. Minētā Pāvila vēstule jau nav vienīgā vieta Rakstos,kur D-vs izsakās negatīvi par homoseksuālām darbībām:"Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. " (Lev.20:13).

Respektīvi - gribu teikt, ka, manuprāt, ir pamatīgs pārspīlējums dēvēt homoseksualitāti par dāvanu. Radīšanas stāsts mums vēsta, ka D-vs radīja vīrieti un sievieti (Gen.1:27), lai viņi "kļūtu par vienu miesu" (Gen.2:24). Bet pēc grēkākrišanas daudz kas tika sabojāts cilvēkā, tai skaitā arī seksualitāte. Citiem vārdiem sakot - homoseksuālisms ir grēcīgs tāpēc, ka nesaskan ar D-va sākotnējo plānu, nevis tāpēc,ka tā būtu nepareiza cilvēka izvēle jeb morālas dabas pārkāpums. Tāpēc no kristietības skatupunkta manuprāt to būtu precīzāk dēvēt par ievainotu seksualitāti, nevis grēku. 

Īstenībā jau iemesls, kāpēc ir vērts īpaši uzmanīties ar homoseksualitātes vērtējumu, ir manuprāt šī rakstuvieta:

"Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, 
 ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību." (1.Kor.6:9-10)
Būtu drausmīgi, ja homoseksuālisma dēļ cilvēki varētu tikt šķirti no D-va mūžam.

Piebildīšu vēl par "neglītu, uzburbušu, baigu un nepievilcīgu seju ieloku, kas ir klajā pretrunā ar, piemēram, Vācijas TV (Bibel TV) dievkalpojumos redzēto gaišo un apgaroto seju kopumu". Man jāsaka, ka Jūsu pamanīto atšķirību nerada vis Dievs, bet operators ar gaismotāju, piedaloties grimmētājam.

Nav jābūt īpaši gudram, lai atšķirtu VIRIEŠU PIEGULĒTĀJU no homoseksuāla cilvēka. VIRIEŠU PIEGULĒTĀJS var būt jebkurš maukurs, dzērājs un heteroseksuālis, bet homoseksualitāte ir īpaša Dieva dāvana tiem IZREDZĒTAJIEM, kuriem no Dieva dots ar sievietēm NESAGĀNĪTIES. Ir zināms, ka redzamākie un dižākie homoseksuālie cilvēki kā Leonardo da Vinči, Mikelandželo vai Rafaels bija ar ļoti atšķirīgu dzīves veidu un temperamentu, un Mikelandželo bija ļoti tikls un šķīsts (kas ir ļoti liels RETUMS), ko gan neteiksim par lielo maukuru baru (ļaužu upi, kā to Bībele definē), kas uz elli plūst.

Bet ja runā par citiem, kas nemantos Dieva valstību, proti, par NETIKĻIEM, ELKU KALPIEM, LAULĪBU PĀRKĀPĒJIEM, ZAGĻIEM, ZAIMOTĀJIEM, MANTRAUŠIEM, DZĒRĀJIEM, BĒRNU APGĀNĪTĀJIEM, LAUPĪTĀJIEM u.t.t,, tad to vien Dievs zina, kurai no šīm grupām pieder Itamars Toledano jeb Ēlavds Lacis.

Savukārt, ja kāds neredz vācu TV kanālos GAIŠĀS (te ir runa par dvēseles SATVARU) baznīcēnu sejas, iesaku ierakstos pameklēt vēl 90-o gadu sākumu Latvijas baznīcu TV dievkalpojumu translācijas, lai redzētu,  kādas atšķirības ir notikušas 25  gadu laikā, un kā dziļumu ir nomainījis seklums, un gaismu - tumsa. Un nav virs zemes tāda operatora (vai gaismotāja), lai tas tumsu kā gaismu REALIZĒTU.

Itamār, domāju, ka par nošķīrumu starp vīriešu piegulētāju un homoseksuālu cilvēku Jums taisnība. Apustulis lieto vārdu 'arsenokoitai', kas, cik zinu, ir jaunvārds un apzīmē vīrieti, kas guļ ar citiem vīriešiem. Tāpēc arī baznīcas tradīcija iesaka homoseksuāliem cilvēkiem celibātu.

Var gadīties, ka KĀDAI baznīcai ir TRADĪCIJA homoseksuāliem cilvēkiem noteikt celibātu. Cita lieta, kā šī baznīca zin, vai var kādu  kvalificēt kā homo vai heteroseksuālu, un cik lielā mērā šie IETEIKUMI kādai seksuālai grupai ir saistoši vai pieņemami, jo Dievs visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības piešķīris, ne tikai pēc seksuālas piederības, bet gan pēc ādas, matu vai acu krāsas, gan arī pēc rases un tautības.

Bez tam, apustulis nekādu JAUNVĀRDU pielietot nemaz nevar, jo, ja ticam Bībelei - NAV NEKĀ JAUNA ZEM SAULES, UN VISS, KAS IR (ŠODIEN), IR JAU SEN AGRĀK BIJIS. Precizāk izsakoties, VISS CILVĒCISKO ATTIECĪBU SPEKTRS ir no Dieva jau pašā Radīšanas plānā IELIKTS, un kaut ko jaunu izgudrot vai realizet nemaz NAV IESPĒJAMS, respektējot Dieva providenci Radīšanas aktu realizējot.

Baznīcas iesaka celibātu, un tā ir LABA lieta cilvēkiem, kas savu dzīvi grib šķīstībā un tiklībā realizēt, neatkarīgi no seksuālās orientācijas un dzimuma. Vēl vairāk! Svētie Raksti  tiklībā, šķīstība un atturībā pat laulātiem draugiem iesaka dzīvot, jo ir teikts, ka ir labi, ja kāds TUR savu līgavu kā JAUNAVU. Cita lieta, vai daudz būs to, kas šos Dieva ieteikumus ar bijību uzlūko, un ar (pret Dievu vērstu!) mīlestības pilnu sirdi IEVĒRO?

Katoļu baznīca noteica celibātu, baidoties, ka priesteru bērni pretendēs uz baznīcas īpašumu kā uz savu. Tīri savtīgas kantorīša intereses, kam ar mūžības jautājumiem ir tikpat sakara, cik filatēlistu biedrības statūtiem. Celibāta trūkums - cilvēkiem nav savas intīmās dzīves, tāpēc viņi kompensējas, izdodot citiem saistošas instrukcijas par to, kādas dzimumattiecibas ir ''gantība'' un kādas - ''negantība.'' Tas būtu apmēram tāpat kā es sāktu dot norādījumus kodolspēkstacijas operatoru maiņas vecākajam, ko drīkst darīt pie pults, bet ko labāk nevajag.

Nu, tad kad Jēzus naks atpakaļ,  viss būs skaidrs, kas ir un kad nav Dieva dāvana, jo visi ceļi lieksies Jēzus priekšā. Un Viņš tad arī nolems, kas būs Debesīs un kas nebūs, jo Debesis pieder Dievam un mums nav nekādas tiesības spriest par to, kuru Viņš tur ielaidīs un kuru ne. Tomēr mums ir dota skaidra instrukcija, kā dzīvot, lai tomēr savu mūžību pavadītu laimē un priekā, nevis šausmās.Ja runā par homo tad es skaidri zinu, ka laimīgi šie cilveki n viņu vecāki un radi nav.Laimīgi cilvēki pliki pa ielām neskraida un savu gribu nevienam neuzspiež. Ja es ar savu vīru esam laulībā laimīgi, mums par to nevajag rakstīt avīzēs, cīnīties par kaut kādām tiesībām būt atzītiem utt. Mēs vienkārši esam laimīgi.Tie vīrieši, kuri nekad nav gulējuši zem vīrieša un cietuši tās sāpes, kas tur rodas un baidījušies no AIDS utt, tie jau var visu ko runāt. Bet tie kuriem ir AIDS pēc tik jaukas "dieva dāvanas" tie kaut kā pazūd no ekrāniem, lai nomirtu klusībā. Un interesanti ir tas, ka viņu tā sauktie "laulātie draugi jeb partneri" pie viņiem nemaz vairs nenāk laimi baudīt. Varu to teikt pilnīgi atklāti, jo ar šiem cilvēkiem es strādāju un dzīves nogalē viņi parasti sauc uz Jēzu pēc žēlastības un piedošanas. Katram pašam izlemt kas ir un kas nav laime ilgāka laika perioda perspektīvā. Lai Dievs mums visiem uz to palīdz un svētī! Jaukus visiem Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Ļaut sievietei izteikties teoloģiskos jautājumos (a la Anita Kuprīte), ir tas pats, kas ielaist govi altārī, lai tā tur nokārtotos. Tad nu vienā ķīselī būs samestas SVĒTĪBIŅAS (it kā tās kāds radīt spēt), vietu Dieva debesīs SADALĪŠANAS KĀRTĪBA (pēc savas saprašanas un muļķības), gan PILNĪGI ATKLĀTA dzīves nogales bļaušana uz Jēzu, gan AIDS slimnieku gulēšana augšā vai apakšā, un vēl vesela kaudze bezdievīgu ķengu un muļķību par (iespējamām) ''Dieva dāvanām''. Tā iet tām plēsīgām LAUVĀM, kas šķīstas jaunavas TĒLO, un tā iet tām nelgām, kas Dieva pavēlēm, ka sievietei nav atļauts pamācīt, un, ka sievietei KLUSĪBĀ jāturas, ignorē un virsū tām spļauj. Tā sakot, elle ELLEI rados, un elle ELLI rada!