Linda Mūrniece no svešiniekiem saņem dīvainas ziņas; neslēpj sašutumu

Pirms Līgo dienas braucu uz Rīgu sagaidīt savu meitiņu, kas uz dažām dienām atbraukusi mājās nosvinēt svētkus. Pa ceļam atskanēja zvans no sveša cilvēka (pat ne no Vecpiebalgas, kur visi tomēr par savējiem uzskatāmi) ar ziņu, ka esot manā ceļgalā un vajagot parunāt. Man ļoti nepatīk nepieteiktas vizītes, īpaši jau no nezināmiem cilvēkiem. Šis bija brīdis, kad es citādi visnotaļ jaukā strikti pajautāju svešinieka vajadzību parunāt.

Gribot iebraukt pie manis palīgot. Atbildēju, ka pati nebūšu mājās un būšu pateicīga, ja viņš netraucēs tos cilvēkus, kas tur būs. Zvanītājs žēlīgi noteica, ka neviecas viņam. Pirms 8 gadiem jau uz Līgo vakaru bijis ar kompāniju iegriezies un, nesastapuši mani, pusstundu esot pa manu pagalmu padejojuši… Paldies, ka neiegāja mājā sev kafiju uztaisīt! Šķiet to pateicu un noliku klausuli."

Savukārt Jāņu dienā Lind saņēmusi dīvainu ziņu no kādas svešinieces.

"Jāņu dienā, kad pēc līgošanas visi mierīgi dzīvojas ar savējiem, ap vienpadsmitiem vakarā pienāk ziņa atkal no svešinieces. Esot Cēsu pusē un spontāna doma sakot priekšā, ka svētdien (!) jābraucot aplūkot manu viesu namiņu… Īsti pat negribējās taisnoties, ka namiņu cilvēki rezervējuši un grib tur dzīvoties bez ekskursantiem, ka svēdiena tomēr ir diena, ko gribas pavadīt laiski bez svešiniekiem, ka meita vēl šodien ir ar mani un negribu tērēt laiku citiem, ka pat ar draugiem kopīgu laiku plānojam laicīgi, rēķinoties viens ar otru… Iemesli kā jebkuram normālam cilvēkam, vai ne?"

Mūrniece uzsver, ka nevienam nav tiesību iejaukties viņas dzīvē.

"Jā, es esmu viesmīlīga, es esmu laipna un joprojām publiska persona. Tomēr tas nenozīmē to, ka cauru diennakti un jebkurā kādam izdevīgā brīdī ir tiesības iejaukties manā dzīvē. Es gana daudz laika veltu arī svešiniekiem - gan virtuāli, gan klātienē. Un arī turpmāk tā darīšu. Bet pilnīgi noteikti tiem, kas rēķinās ar otra laiku, otra privātīpašuma un privātuma robežu."