Galvenais jautājums, ko Rūta sev uzdod pēc operācijas ir tas, kāpēc viņa to neizdarīja jau 17 gadus atpakaļ.
"17 gadus es sadzīvoju ar pārplēstu austiņu. Lai kā man patika teikt, ka tas ikdienā nesagādā nekādas pārākās neērtības, jo es taču pati savas ausis neredzu, tomēr tas bija traucējoši ik dienas. Mans “citādais” izskats bija jau tik pierasts, ka pati nemanīju kā visu šo laiku ar to tieku galā, darbības, lai to padarītu neredzamu, bija kļuvušas par ieradumu. Katrā filmēšanas reizē nācās domāt par to, lai esmu pret kameru ar “veselo ausi”, ik reiz uzņemot bildi, piedomāju, lai mati aizsedz manu nepilnību."
View this post on Instagram
"Ne tādēļ, ka kautrējos no tā, bet cilvēkiem vienmēr bija jautājumi (kas loģiski) un tas novērsa uzmanību. Un, jā, protams, ērtus un skaistus klipšus ir grūtāk atrast kā tādu pat vīru. Tas nav tā pat kā ar dabas dotām citādībām, kā piemēram, manas gaišās uzacis. Tas ir mans, esmu iemācijusies to sev pārvērst par lietu, kas ceļ manu pašapziņu, nevis pretēji. Bet saplīsusī auss bija dumi iegūts notikums, ar kuru vienkārši nācās sadzīvot," viņa atklāj.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 19:58
