Izmaiņas ģenētiskajā kodā var izskaidrot, kā cilvēku senči zaudēja astes

Portāls nra.lv 3.marts, 15:20
 
Pixabay
Pētnieki no Ņujorkas universitātes, iespējams, beidzot ir uzzinājuši, kā agrīnie cilvēki evolūcijas procesā spēra lielu soli prom no primātiem un pirms vairāk nekā 25 miljoniem gadu pārstāja audzēt astes.

"Mūsu pētījums sāk izskaidrot, kā mēs evolūcijas gaitā zaudējām astes, un tas ir jautājums, kas mani ir intriģējis kopš bērnības," sacīja viens no pētījuma līdzautoriem.

Aplūkojot cilvēku un pērtiķu DNS paraugus, zinātnieki atklāja, ka pēdējiem trūkst ģenētiskā koda gabala, ko kopīgi izmanto abi pirmie.

Tas notika nevis ar mutāciju (zinātnisku terminu, kas apzīmē izmaiņas DNS), bet gan ar cita ģenētiskā koda fragmentu, kas nejauši iekļuva agrīnajos cilvēkos un pērtiķos, kuriem nebija astes. Tagad pierādīts, ka jaunais gēns sākotnēji samazināja astes garumu, bet savienojumā ar citu gēnu tas izraisīja astes zudumu cilvēkiem un dažām pērtiķu sugām.

"Šis atklājums ir ievērojams, jo lielākajai daļai cilvēku ir atkārtotu DNS kopijas, neietekmējot gēnu ekspresiju, taču šī konkrētā gēna iekļūšana izdarīja kaut ko tik acīmredzamu kā astes garuma noteikšana," sacīja Dr. Džefs Beke no universitātes ģenētikas institūta.

Tiek arī uzskatīts, ka tālākās evolucionārās šķelšanās dēļ cilvēkiem ir izveidojies astes kauls. Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc un kā evolūcija nosaka, ka astes zudums cilvēkam ir nācis par labu.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 23:49

Jaunākās diskusijas