Kāds vīrietis Salaspilī jau ilgstoši aizrāvās ar pamestas munīcijas meklēšanu. Pavisam nesen, staigājot pa mežu, viņš uzdūrās sev tīkamam atradumam. Kastei ar padomju armijas “F1” granātām jeb tautā saucamajā “ļimonkām”. Šāda veida sprādzienbīstama ierīce bija savulaik ražota, lai saglabātu aizsardzības pozīcijas un skartu galvenokārt ienaidnieka dzīvo spēku. Granātas ir pildītas ar šķembām, kuru daļiņu skaits pēc sprādziena sasniedz ap 300 gabaliem.
Darbības rādiuss vienai ir līdz 200 metriem. Tā kā “melnajiem arheologiem” šāds atradums ir pavisam vērtīgs, vīrietis, ne mirkli nedomādams, tās paņēma un atveda uz sava servisa garāžu.
Tomēr vīrieša interese par to, vai atradums sprāgst vai nesprāgst, bija pārāk liela. Viņš to nolēma pārbaudīt ar, viņaprāt, ģeniālu ideju. Iemetot granātu starp šiem četriem dzelzsbetona blokiem un pāri pārliekot šo te skārda gabalu. Tomēr, iespējams, granāta sprāga pāragri, traumējot vīrieti.
Vīrietis savu testu veica neilgi pēc septiņiem vakarā. Tajā laikā teritorijā vairs neatradās daudz cilvēku, tomēr tie, kas bija, blīkšķi labi dzirdēja: “Bija kaut kāds sprādziens. Mēs aizskrējām uz turieni, un tas puisis tur sēdēja, viss noklāts asinīm. Es izsaucu neatliekamo palīdzību. [DP: Dzīvs?] Dzīvs, dzīvs, bet viss noklāts ar asinīm. Principā viņš tur kaut ko centās spridzināt. Skaidrs īsti nav. Nu, saka, ka granātu. Viņš arī tā teica, kad atbrauca ātrā palīdzība. [DP: Viņi prasīja, kas sprāga?] Un viņš teica, ka granāta. Kaut kā tā. Sprādziens bija pamatīgs.”
Vēl trešdien uz dzelzsbetona blokiem vērojamas asins lāses. Turpat blakus mētājas arī asiņains krekls un metāla atlūzas.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
8.maijs, 18:33
