Pēc ārstu apmeklējuma 9.septembrī pensionāre mājupceļā nolēma iepirkties veikalā “Maxima”. Tomēr Ruta saņem soda kvīti par stāvvietas noteikumu neievērošanu laukumā Mūkusalas ielā. Visapkārt gan izvietotas zīmes, kas norāda ka automašīnas numurs ir jāpiereģistrē īpašajā iekārtā, kas atrodas pie veikala ieejas. Turklāt tas jāizdara, pat ja tirdzniecības iestādē ieskrienat vien uz pāris minūtēm. Stāvvietas apsaimniekotāju - “Cityparks Latvija” - kontrolieri ir gana žiperīgi, lai momentā būtu klāt ar soda kvīti.
Ruta apzinās savu vainu, taču pārvar dusmas pret sevi par aizmāršību, kā arī šoku par nesamērīgi lielo soda naudu - 30 eiro. Pensionāre tās pašas dienas vakarā veic pārskaitījumu un atstāj slikto pieredzi pagātnē.
Tomēr pēc pāris mēnešiem pensionāre savā pastkastītē atrod vēstuli no parādu piedzinējiem, pieprasot apmaksāt ne tikai iepriekš uzlikto sodu, bet arī vēl 7 eiro par parādu piedzinēju ieguldīto darbu.
Parādu piedziņas kompānija “Paus Konsults” par visām varītēm grib no Rutas piedzīt 7 eiro jeb izdevumus par uzsākto procesu, ko pēc būtības nemaz nevajadzēja uzsākt, jo Ruta saņemto soda kvīti apmaksāja jau tās saņemšanas dienā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne norāda: "Šajā gadījumā principā patērētājs ir samaksājis savu sodu un tas sods nav bijis. Līdz ar to parādu piedziņai nebija jānotiek. Tajā pašā laikā patērētājs nav samaksājis sodu pēc noteikumiem, ka ir jānorāda maksājuma uzdevumā, par ko tad īsti ir maksāts."
Ruta apstiprina, ka, veicot soda apmaksu, internetbankā neesot norādījusi maksājuma mērķī prasīto soda līguma numuru. Tiesa gan, pensionāre ir pārliecināta, ka firmai tad vajadzējis pārbaudīt, no kā un par ko kontā ir ieripojuši 30 eiro.
“Likums par grāmatvedību neuzliek par pienākumu uzņēmumam to naudiņu skaitīt atpakaļ, bet labā prakse būtu, ka “Cityparks Latvija” būtu skaitījusi patērētājai naudas summu atpakaļ, jo viņi nesaprot, par ko tā ir saņemta. Un patērētājs tajā brīdī saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Un šajā gadījumā varētu teikt, ka “Cituparks Latvija” un parādu piedzinējiem savā starpā jāvienojas, kā šīs te izmaksas (7 eiro) tiek segtas, jo patērētāja šo te sodu ir apmaksājusi,” turpina Zarāne.
“Cityparks Latvija” tikmēr norāda: "2020.gada 9.septembrī automašīnai, nesastopot vadītāju, tika piestādīts līgumsods par auto novietošanu maksas autostāvvietā bez samaksas. Līgumsoda atsauces numurs maksājumā ir obligāta prasība, kas ir īpaši izcelta pie maksājuma rekvizītiem. Šajā gadījumā ne kvīts numurs, ne auto numurs netika norādīts. Diemžēl “Cityparks Latvija” SIA nav tiesību un nav iespējas noskaidrot, kam pieder automašīna vai - kas ar to ir braucis, līdz ar to nav iespēju brīdināt vai atgādināt autovadītājam par parāda esamību. Tā kā netika saņemta apmaksa par minēto soda kvīti, parāds tika nodots licencētai parādu piedziņas kompānijai, kas savukārt pieprasīja datus par auto īpašnieku no transportlīdzekļu reģistra un nosūtīja autovadītājam rakstisku vēstuli, kas ir maksas pakalpojums un kas tiek atlīdzināts no piedziņas izdevumiem 7 eur apmērā. Tikai pēc tam automašīnas īpašnieks vērsās “Cityparks Latvija” SIA ar apmaksas kvīti, kurā kā maksājuma atsauce tika minēts ”soda nauda”. Pēc maksājuma kvīts saņemšanas līgumsods tika reģistrēts kā apmaksāts, parāds tika dzēsts un “Cityparks Latvija” SIA nav prasību pret autovadītāju. Venīgi paliek spēkā izdevumi par automašīnas īpašnieka noskaidrošanu un atgādinājuma nosūtīšanu, kas radušies dēļ neizpildītām maksājuma prasībām. “Cityparks Latvija” SIA nepiemēro atkārtotu sodu par autostāvvietas lietošanas noteikumiem un negūst nekādus ieņēmumus no parādu piedzņas izdevumu maksas."
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Daily Research
Šodien, 3:52
