"… Sniegā paliek pēdas, mīļas, siltas suņa pēdas. Ulubelē tā paliks Reksas pēdas…
Kad beidzas zemes gaitas, savējos mēs atkal satiekam aiz Mūžības vārtiem. Jāzeponkulis tur savu Reksu gaidīja 4 gadus. Tikmēr izcili gudrā sune bija Līču vizītkarte - suns administrators.
Viņa sagaidīja nomaldījušos, pavadīja laimīgos, labi zinot, ka viņas mājas ir te, kur bija dzīvojusi kopā ar saimnieku - Jāzepu.
Viņu stāsts reiz kļuva par uzticības paraugstundu:
Reksa visiem pateicas par glāstiem, jo bija mīļojamais suns. Ulubele saka sirds siltu paldies Romānam un Ludmilai. Viņi Reksu aprūpēja tās dzīves pēdējos mēnešos.
Teci, Reksa, un samīļo Jāzepu, pabaksti ar purniņu visus, kuri Ulubelē nesagaidīja savējo.
Teci... un uz zemes aizsnieg pēdas - mīļas, siltas suņa pēdas.
Tava U komanda
P.S. Mēs ticam, ka abu draugu satikšanās tur, Debesīs ir tikpat vētraina, kā bija uz zemes, pie mums Ulubelē, kad Jāzeps atguva savu Reksu," raksta "Ulubele".
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Tutuk Brung
Šodien, 21:55
