Kristīnes M(P)isānes lietas sakarā

Aivars Gedroics

VAI ATBALSTĪSIM KOSMOPOLĪTISKĀS PADAUZAS?
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļi (it īpaši šajā jomā izceļas komerctelevīzijas TV3 un TV5) ir izvērsuši vērienīgu kampaņu, kurā apraud to sieviešu – LR pilsoņu – sūros likteņus, kuras apprecējušās ar ārzemniekiem, devušās dzīvot uz ārvalstīm, piedzemdējušas bērnus, bet tad ģimenes laiva izjukusi, vīrs kļuvis tik neciešams, ka nācies mukt atpakaļ uz Tēvzemi, līdzi ņemot arī savu atvasi, kuru tad vēlāk dzīvesbiedrs prasot atdot viņam atpakaļ. Un – ak, tavu nelaimi – likums esot šī despotiskā vīra pusē, jo minētā sieviete bērnu aizvedusi slepus, bez viņa ziņas, tātad, faktiski to nolaupījusi, tāpēc bērns nu jāatdod tai zemei, kur viņš ir piedzimis. Minētie saziņas līdzekļi nu pūš un vaimanā – kā tad tā, Latvija nerūpējoties par saviem pilsoņiem, Latvijai tās bērni neesot vajadzīgi, kur gan skatoties cilvēktiesību aizstāvji, kāpēc neiejaucas šais lietās...utt., u.tjp. No kosmopolīta - pasaules klaidoņa - viedokļa varbūt tā šo jautājumu varētu arī interpretēt, sak, es esmu brīvs cilvēks, kur man labi, tur man tēvija, blandos pa plašo pasauli, cik tīk, bet, kad mani ārzemēs sāk apbižot un es beigās nospriežu, ka dzimtenē tomēr man ir labāk, tad nu, dzimtā zeme, saņem mani atplestām rokām, kā tas Bībeles personāžs savu pazudušo dēlu, un uzņemies risināt uz sava rēķina visas manas problēmas, ko pats ar savu vieglprātīgo rīcību esmu savārījis. Kosmopolīti, protams, spriež šādi, un no viņiem neko citu arī gaidīt nebūtu pamata. Bet kā augstāk minētā situācija būtu vērtējama no Latviešu Patriota viedokļa?
Mana nostāja šādā situācijā ir skaidra un nepārprotama – šīs sievietes ir nodevušas gan vispirms savu tautu (apprecoties ar sveštautieti, nevis savas nācijas pārstāvi), otrkārt, nodevušas arī savu dzimto zemi, pametot to un atmetoties uz dzīvi svešumā ne jau tādēļ, ka tiktu politiski vajātas, bet vienkārši labākas dzīves meklējumos. Ne jau velti pirmskara Latvijā bija pieņemts likums, saskaņā ar kuru sieviete, kas apprecējās ar ārzemnieku, zaudēja LR pilsonību (attiecībā uz vīriešiem šāda likuma nebija laikam jau tāpēc, ka otrādu gadījumu – kad latvietis prec ārzemnieci -bija ārkārtīgi maz; mūsu tautai toreiz bija citāda morāle un daudz augstāka nacionālā pašapziņa, nekā tagad, latvju zēniem netrūka, ko izvēlēties savu zelteņu vidū, un arī meitenes ar ārzemniekiem precējās pamatā tikai tādā gadījumā, ja viņām bija kāds defekts, kura dēļ pašmāju bāleliņi nevēlējās tās par sievām izraudzīt). 4.maija Latvijā, protams, šī “apkaunojošā” likuma norma netika atjaunota, lai gan tas obligāti bija jāizdara, gan ņemot vērā laikmetu griežos ieviesušās paradumu maiņas un līdz ar to paredzot analogu sodu arī vīriešiem, kas precas ar sievām – ārzemniecēm.
Un, lūk, tad nu jājautā, kāpēc Latvijai būtu jāpalīdz tiem cilvēkiem, kas savulaik paši tai ir uzspļāvuši, pametuši to un aizbraukuši vairumā gadījumu ar domu “uz neatgriešanos”? Vai tiešām jau mēs tiktāl būtu nonākuši, ka mums kā ēdiens ir vajadzīgi šādi mankurti (pareizāk gan būtu teikt – mankurtes)? Es domāju, ka atbildi šeit ir skaidra un nepārprotama – nē, šādi ļaudis mums nav vajadzīgi, lai viņi vācās atpakaļ uz turieni, no kurienes pie mums atklīda! Tās nedienas, ko šādi cilvēki piedzīvo, ir pelnīts Dieva sods par savas Tautas, Rases un Tēvzemes noniecināšanu! Un to, ka izredzētais sapņu princis patiesībā izrādīsies vai nu degradējies alkoholiķis, narkomāns (labākajā gadījumā), vai, sliktākajā gadījumā, psihiski nenormāls, ar sadistiskām tieksmēm apveltīts tēviņš, paredzēt varēja jau ļoti viegli un vienkārši! Uz kāda pamata? Uz viselementārākā – normāls cilvēks dibinās ģimeni ar savas tautas un, protams, arī rases pārstāvi. Ja jau šis cilvēks savu tautiešu vidū nav varējis atrast sev “otro pusīti”, ir dibināts pamats aizdomām, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, ka tas nav īsti normāls cilvēks šī jēdziena klasiskajā izpratnē. Diemžēl mūsu tautas apziņā vārdam “ārzemnieks” ir bezmaz vai svētuma pieskaņa, mēs uzskatām, ka mums jālec vai gaisā no prieka, ja mūsu meitu (dēlu) iekārojis ārvalstu pilsonis (-ne), tad nu šāda iespēja jāizmanto, kamēr šis “labdaris” nav vēl pārdomājis, un kāda gan vajadzība šādā situācijā vēl pētīt, kas tas ir par cilvēku, ar ko viņš nodarbojas, cik reižu viņš jau bijis precējies, kāpēc viņam izjukusi vai nav izveidojusies ģimenes dzīve. Tas viss taču ir tik maznozīmīgi, galvenais, ka nu ir iespēja arī savu atvasi nosūtīt “aiz dīķa”, cerot, ka, dzīvodama paradīzē, tik sūtīs saviem vecākiem tur “no debesīm krītošos” miljonus. Rūgtā realitāte gan drīz liek atgūties un tad sākas vaimanas: “Latvijas valsts, ej palīgā manai meitiņai tikt vaļā no maniaka, vai tu neredzi, kādas ciešanas viņa nu piedzīvo? Un vai tad nesaproti, cik tev ir vajadzīga tā bastardu atvase, kurai parasti nav latvisks vārds, bieži vien pat nav balta ādas krāsa (visu cieņu dažādu rasu cilvēkiem, bet Latvieši vienmēr ir bijuši balti – tā ir mūsu nacionālā īpatnība- A.G.), un kura nemaz latviski neprot – ne mū, ne bē! Tas taču būs briesmīgs zaudējums gan mūsu zemei, gan nācijai, ja viņu nu aizvedīs atpakaļ uz to valsti, no kurienes mana tikumiskā meitiņa ar tādām grūtībām ir šo uz šejieni atvedusi! Nežēlo naudu, tērē tūkstošus un miljonus, tas nekas, ka pašlaik krīze, bet gādā, lai tiesā mana drostaliņa uzvar! Lai tak tautieši redz, kādi cilvēki mūsu valstī ir cieņā – ne jau Patrioti, tie pretīgie naciķ,i kuriem nekāds atbalsts nav jāsniedz nekad un nemūžam, bet tādiem pasaules klaidoņiem, kā mans auklējums, tev nauda vienmēr ir jāatrod! Ja tu tā nedarīsi, sūdzēšos visās starptautiskajās instancēs!”.
Nu, mīļie latvieši, vai nepalika šķērmi, lasot šo feļetonisko monologu? Diemžēl tas ir tikai pavisam neliels pārspīlējums tiem vārdu plūdiem, kas skan no mūsu valsts un arī starptautiskā mafiozā cionistu-masonu kapitāla uzturētajiem saziņas līdzekļiem! Aizbāzt viņiem muti, protams, nav mūsu spēkos, tai pat laikā dot viņiem pretsparu mēs varam, droši un atklāti paužot savu viedokli, nosodot šādus ļautiņus – kosmopolītiskus mankurtus – un viņu atbalstītājus. Ja mēs to nedarīsim, tad šādu gadījumu kļūs arvien vairāk, mūsu tauta degradēsies, asimilēsies un izmirs ar mūsu pašu gādību, pat bez jaunas okupācijas un genocīda no sveštautiešu puses drīz vien Latvija būs no Latviešiem brīva! Mācīsimies kaut vai no žīdu tautas, kā tā sargā sava genofonda tīrību, cik labā nozīmē neiecietīga ir pret savas tautas nodevējiem un atkritējiem no tās! Kāpēc arī mēs, latvieši, nevarētu ar laiku tādi kļūt? Un pirmkārt sāksim, protams, ar sevi pašu, ar saviem tuviniekiem un ģimenes locekļiem, padomāsim, vai to vidū nav kāds, kura uzvedība liecina, ka viņš jau sāk veidoties par kosmopolītisku sabiedrības atkritumu? Un, ja tāds cilvēks ir, tad mēģināsim glābt, kas vēl glābjams, nosodīsim viņu un aicināsim atgriezties uz pareizā – Tēvzemes mīlestības un Latviešu Patriotisma ceļa! Bet, ja šis cilvēks mūs neuzklausa un spītīgi brien staignajā globalizācijas un kosmopolītisma purvā, tad mums jārod sevī spēku saraut ar viņu saites un pateikt, līdzīgi kā to darīja V.Lāča romāna “Zvejnieka dēls” varonis vecais Kļava: “Vācies prom un aizmirsti, kur ir tavas tēva mājas!”. Jā, tas skan nežēlīgi, bet cita ceļa nav, kā saglabāt to, kas vēl palicis no mūsu represijās un asimilācijas daudz cietušās Latviešu tautas. Līdzībās runājot, ar kosmopolītisma bacili ir tāpat, kā ar gangrēnu – te var līdzēt tikai ķirurģiska iejaukšanās: vai nu tiek amputēts slimais loceklis, vai nu iet bojā viss ķermenis. Tad nu amputēsim savus degradējušos tautas dēlus un meitas tādejādi, ka pārstāsim par viņiem gausties un rūpēties, bet atbalstīsim tos tautiešus, kas ar sirdi un dvēseli mīl savu tautu un zemi, dzīvo Latvijā un dibina ģimenes ar saviem tautiešiem! Pagaidām, paldies Dievam, tādu mūsu zemē vēl ir vairākums! Bet kosmopolītiskām padauzām lai skan īss un nepārprotams fui! no mūsu tautas nedegradētās daļas puses!
PAR TIKUMISKU UN TAUTISKI PAŠAPZINĪGU LATVIEŠU NĀCIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
08.07.2009. Aivars Gedroics

22.janvāris 2020, 16:52
Felicita

Skatījumi uz šo pozīciju ir dažādi. Es piekrītu tai daļai, ka tas nav adekvāti uzskatīt, ka bērnam jādzīvo bez tēva un to drīkst izlemt sieviete. Tas smalkajā- garīgajā līmenī ir līdzīgs defekts kā dzīvot bez vienas kājas. Piem., Indijā zemāko kastu cilvēki sakropļo bērnu, lai vecāki varētu pelnīt. Man šī kultūra - izlemt, ka bērnam tēvs nav vajadzīgs, - liekas līdzvērtīgi tam kā rīkojas šī kasta. Saprotiet, ne tie indieši saprot, ka viņi nodara neadekvātu  ļaunumu bērna nākotnei (priekš sevis atrod labus argumentus - bērns un ģimene būs pabaroti),tāpat arī šīs sievietes, kas nolemj bērnu bez tēviem, izdara tādu pašu lāča pakalpojumu bērna-cilvēces liktenim. Ja bērnam ir tēvs, tad kapēc viņš šobrīd kā bārenis dzīvo pie patāliem radiniekiem? Nenormāli, ka latviešu tauta to akceptē. Tas, ka ir tēvi un mātes, kas par saviem bērniem nerūpējas, ignorē, iesaka abortēt, tas man šķiet tāds pats līmenis vai vēl zemāks par tiem indiešiem, kas kropļo bērnus.

Kas attiecas, vai kādam jāsēž gadu vai ilgāk cietumā, ja viņš savas dumības, bet vienlaikus arī vecāku  izkropļotas mīlestības dēļ nodara tādu ļaunumu bērnam, tad domāju, ka tas nav samērīgi. 1-6 mēneši cietumā par šādu noziegumu ir maksimums. Risinājums būtu tūlītēja tiesa, kur psihologi un psihoterpeiti kā maziem bērniem strīdošajiem vecākiem pastāsta, prezentē, kāds ļaunums tiek nodarīts bērna nākotnei, ja vecāki kašķējas un bērnam jāaug bez viena no vecākiem.

Lai cik  ļoti es nenovēlu Kristīnei sēdēt cietumā, es nekādīgi nespēju akceptēt praksi, ka bērnam var "nogriezt kāju" vienas muļķa sievietes neziņas un ērtību labad. Man varones bērna tēvs nenolasījās tāds varmāka, kurš nedrīkstētu kontaktēt ar saviem bērniem.

Kas attiecas uz tautas nodošanu un tādām lietam, vispirms mēs esam cilvēki. Un vienalga, kādas tautības cilvēks esi, katram ir tiesības uz attiecībām ar savu miesīgu tēvu un māti, ja vien nav radušies galēji nepārvarami apstākļi (karš, nāve, slimība vai vecāks kļuvis tik cietsirdīgs, ka pats to negrib).

Šobrīd, izskatās, ir tikai 2 varianti - vai nu mēs Kristīni vedam uz Latviju un bērns paliek bez tēva, vai arī Kristīne sēž n gadus cietumā (jau 1 gads tiešām ir daudz), bet tiek panākta taisna tiesa, - ka nē,Kristīnei nav tiesības izlemt - "nogriezt bērnam kāju". Un es nezinu, kurš variants man liekas nežēlīgāks. Es balsotu par to, lai Kristine nekavējoties tiktu nodota Āfrikai, lai viņai ir advokāti un atbalsta personas, bet tiek panākta taisna tiesa attiecībā uz bērna tiesībām, nevis Kristīnes. Bērni ir mūsu nākotne, bērnu tiesības ir primāras. Un vecākiem lai tiek nozīmēti terapeitu apmeklējumi mācīties savstarpējās saskarsmes kultūru.

23.janvāris 2020, 13:09
jabis

man vislabāk patīk latviešu funktieris, ka, ja nelīdz kliegšana un naudas korupcijai žēl, tad iežēlināt kādu no priekšniecības, lai tas piezvana , kur vajag un sarunā. Vot , kur tiesiskums pa latviski.

24.janvāris 2020, 11:05
Murrey

[tiek panākta taisna tiesa attiecibā uz bērna tiesībām] Vismaz man nav pārliecības vai DĀR pie pašreizējās konkrētās situācijas tas ir iespējams. Ja tur Kristīni iesēdinās cietumās uz ilgiem gadiem, bērna nākotnei tas par labu nenāks un pat, ja no tā izdosies izvairīties, uz DĀR braukt viņai, cik saprotu, ir bīstami. Ja bērns un māte ir Latvijā man ir lielāka ticība, ka bērnam būs iespēja satikt otru vecāku (ja vien tas vecāks to vēlēsies). 

24.janvāris 2020, 17:51
Felicita

Murrey, nesaprotu, kapēc divi baltie, ar augstākajām izglītībām un kas dzīvo šķirti nebūtu spējīgi normāli komunicēt miesīga bērna sakarā? Turklāt vīrietim ir jau iepriekš ilggadīga pieredze laulibā un jau 3 izaudzināti, lieli dēli.  Tad, lai  algo vidutāju, ja nespēj vairs kontaktēt. Vai arī lai oficiāli atzīst, ka tas bērna tēvs ir bīstams bērnam. Kristinei būtu jāpaliek dzīvot Āfrikā, lai nodrošinātu vecāku saskarsmi ar bērnu. Ja bērns ir radīts, tad nevar tā - "tagad gribu, tagad negribu". Lai izpilda pienākumu pret bērnu - nodrošina abu vecāku dalību bērna dzīvē līdz 18 gadiem un tad lai brauc, kur vēlas.  Un bērna tēvs, kā mēs pagaidām redzam, vēlas piedalīties bērna dzīvē. Cerams, Kristīne arī. Un, cerams, Kristīne novēl savam bērnam labu nākotni un ir gatava tā dēļ arī kaut ko ziedot, ne tikai pavadīt dzīvi cietumā vai nozagt bērnu.

24.janvāris 2020, 18:35
dzintra

Paldies Aivaram par rakstu!Jāpiezīmē,ka Misāne nav precējusies ar sava otrā bērna tēvu.Viņa bija precējusies ar latvieti,no kura šķīrusies.

25.janvāris 2020, 12:25
Inguna Kalnina

Tas ir vajprats,kas te ir jalasa , milie cilveki , atjedzieties , savu nezelibu ludzu izvemjiet lauka , aizejiet uz baznicu,aizdedziet sveciti , un padomajiet  vai tiesam esat drosi par to,ko jus te rakstat?

25.janvāris 2020, 22:40
Itamārs Toledano

Kur parādās Gerdoicis, tur mēsli līdz pašai ellei, jo šo mēslu izcelsme - melna un degradēta dvēsele, kam NEKĀ svēta nav.

26.janvāris 2020, 18:35
Ainars Kaivis

Aivar Gemoroīd, man jūs tiešām žēl, acīmredzot, jūs kāda latvju zeltene ir noniecinājusi un atradusi labāku kadru ārzemēs, savādāk, no kurienes gan tāds naids. Pastāvēs, kas mainīsies! Tautām ir jājaucas savā starpā, sen jau pierādīts, ka gulēt tikai savā starpā un nejaukt gēnus nav nekas labs nākamajām paaudzēm. Latvieši gan to vienmēr pratuši, lai paceļ roku tīrasiņu latvietis vismaz 3. paaudzē, vai maz tāds ir? 

 

26.janvāris 2020, 20:26
Tedis

Papisās kucīte!

27.janvāris 2020, 17:57
Murrey

[Kristinei būtu jāpaliek dzīvot Āfrikā, lai nodrošinātu vecāku saskarsmi ar bērnu.]

Felicita, bet kāpēc ne tēvam jānāk dzīvot uz Latviju? Dzimumu līdztiesība taču.

27.janvāris 2020, 20:56
Antons Fjodorovičs Polučka

Kur bauri tur mēsli līdz ausīm

27.janvāris 2020, 23:03
Teodors Zvirgzdiņš

Vai neredzēja ar kādu cilvēku sapinās. Nav jau vairs 18. Ka tik gultā un ar ārzemnieku.

28.janvāris 2020, 12:15
Aivars

Ainārs Kalvis var pisties kaut ar mērkaķi, bet lai necer, ka visi degradēsies līdz viņa līmenim !!!

29.janvāris 2020, 18:18
Viesturs Viesturs

Ļoti ļoti labs un pareizs raksts.....!!!........Būtu mums vairāk tādu drosmīgu, patriotisku  rakstītāju.......!!!.........Rakstā,parakstos zem katra uzrakstīta vārda.......!!!!

31.janvāris 2020, 12:18
Aivars Gedroics

Viestur, nāc manu draugu pulkā! :)

31.janvāris 2020, 16:12
Anda

Kā sievietei un mātei man šo sievieti ir žēl, taču no otras puses - ar kuru vietu šīs sievietes domā? Taisnība raksta autoram. Nesen viena laimes meklētāja bija jāpestī no Ēģiptes, visi ziņu portāli bija piespamoti, tagad atkal... Vai tiešām nav skaidrs, ka svešā valstī - sveši likumi, šīs valstis pat nav Eiropa... Kas viņas dzen sadzīvot bērnus no svešu tautību večiem?

Lai kā man jaunībā būtu gājis personīgā dzīvē, nekad neesmu izskatījusi iespēju dzīvot kopā vai precēties pat ar vietējo krievu, kur nu vēl kādas citas rases/ kontinenta pārstāvi. Par kādu garīgo tuvību tur vispār var runāt - sveša vēsture, kultūra, temperaments, tradīcijas, paražas, humora izjūta utt. utt.

Ja jau tik dikti gribas to bērnu un nekādi nevar pie tā tikt, tad paņem donora spermu vai adoptē bērnu no bērnunama, velns parāvis, vismaz cietumā nebūs jāsēž.

 

31.janvāris 2020, 19:25
Agnija Fillipova

Ne tikai toreiz, bet arī tagad - pamtā tikai defektīvās var iesaistīties attiecībās ar nēģeri. Defekts var būt ne tikai fizisks, tas medz būt arī garīgs....

31.janvāris 2020, 23:56
Roberts

Paldies oar rakstu, labs!!

1.februāris 2020, 11:38
Roberts

Interesanti, vai zvanīja ģenerālprokuroram, jad gūlās apakšā tam no dār?

1.februāris 2020, 11:41

Tavs ziņojums

 
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 13:05

Jaunākās diskusijas