“Es nesaprotu, kas tur notiek? Vai tā ir kaut kāda cīņa, vai tas ir dabiski, vai arī tā ir novirze no normas? Vai vispār mums ir tik daudz čūsku Latvijā? Mežā tagad es noteikti vairs neiešu.”
Skaidrību viesa Dabas aizsardzības pārvaldē.
"Nu, jā, tas ir normāli pašreiz ir aprīļa beigas, un aprīļa beigās, maija sākumā čūskām ir vairošanās laiks. Konkrētajā video ir redzami zalkši, un tā viņiem ir tāda tipiska vairošanās uzvedība, kad tās sanāk baros līdz divām mātītēm un līdz pat 10 tēviņiem. Vienā bariņā. Un tad viņi īsteno savu vairošanās potenciālu, nosauksim to tā. Tas nenozīmē, ka mātīšu ir mazāk. Vienkārši tāda vairošanās stratēģija, nosauksim to tā."
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.
Komentē 20
Esmu redzējis tādu pašu , tikai mazāku. Turpinu iet uz mežu un baudīt dabu.Mežā cenšos nesāt stingrākus apavus un lietoju repalentus.
Uz mezu,paelpot ,svaigu gaisu.
Nez,Es pats gulu meza,Buuu,vispar tu pat neitrese..,
Es ar neciešu čūskas ,bet tas video -pupu mizas!-vis kas dabīgs nav nepareizi. Ko gan viņas varētu daŕīt tādā barā,ja nekaujas. Negadieties tik viņām ceļā,tad jau šķiet virsū neskrien? Un mežā var iet,labāk ne vienai!
Zalktis jau nekož,vienīgi var nobīties apiet ar līkumu patīkami ja u nav,bet vai tāpēc neiet uz mežu?
Kož gan , kā kaķis.
Kož,bet nav indīgs !!
Zalktis kož gan, ja kāds viņam uzkāpj virsū :) Tikai zalkša kodums nav indīgs. Tas nenozīmē, ka brūcē netiktu ienesti baciļi, kuri izraisa iekaisumu. Bet būsim uzmanīgi un nekas slikts nenotiks. Man ļoti nepatīk čūskas. Bet šitas bildē ir izcili skaists ekzemplārs :) Čūsku kamolus var redzēt arī otrreiz gadā - septembra beigās viņas lasās kopā uz ziemošanu.
Zalktis jau ir pati nevainība. Arī cilvēks aizstāvas , ja tam dara pāri, bet ja zalkti tā maigi paņem rokās , tas nekož. Pirmā aizsardzība viņam ir smaka, bet ja gals klāt - var arī iekost.Taču kodums būs apmēram 10mm garš un kādu milimetru dziļš. A.Brēma grāmatās "Dzīvnieku valsts" rakstīts , ka kodums ir sterils. Ja bērniem patīkot, ar zalkšiem var draudzēties. Daudzām tautām tie ir svēti dzīvnieki.
Zalktis tiešām ir viens no svētajiem senlatviešu simboliem.
Bija publicēts video kur zalkti ar lāpstu pārcērt. Cik zinu, mūsu senči zalkti vēl piebaroja, jo tas cīnījās ar pelēm un žurkām.
Un svētumu var arī izmērīt?
Kas, nu kuram ir svēts. Vienam piesists mironis krustā, citam dzīva radība.
Bioloģijas stundās gulēja!:)
Pāris gadus atpakaļ Saarema salā redzēju tādu skatu akmeņos, tuvu pie jūras. Tik čūskas tur bija tādas zaļganas, smukas.
Vēl ir odzes. Ir vilki, lāči. Mazā ērce jau var būt inficēta un tad? Lapsas, pat mežacūkas iemaldās Rīgā.
Nevajag baidīties, vietas visiem pietiek, arī mežā. Tie paši zalkši diezvai piekrita kad viņus filmē tādā brīdī, pietam publicē.
Jāprot ar visiem sadzīvot, arī cilvēkiem savā starpā. Pēdējā lielā kara priekšvakarā jāsāk drusciņ saprast, kad jāmaina pašu uztvere.
Pirms filmēšanas vajadzēja atļauju paprasīt, arī publicēt nedrīkst, jo ir likums par personas datu aizsardzību.
Zalktis. Kā dzīvības un atjaunotnes zīme tas simbolizē seksuālās enerģijas pulsāciju, tās aktivitātes un pasivitātes stāvokļu ciklisku maiņu. Zalkša zīme pēc formas uztverama arī kā divas savstarpēji saistītas spirāles, kas vijas līdztekus un viena otrā. Tas sasaucas ar DNS dubultspirāli kā iedzimtības koda simbolu. Šajā zīmē laiks riņķo un pārveidojas no viena stāvokļa citā, kur katra nākamā stāvokļa aizsākums saskatāms iepriekšējā stāvokļa dzīlēs. Tā tiek demonstrēta nepārtraukta cēloņu un seku virkne, kam pakļautas māriskās (materiālās) un dievišķās (garīgās) pasaules savstarpējās attiecības. Zalktim ir noslēpumains sakars ar uguni, ar Pērkonu, ar Laimu. Gudrības, asa prāta, zintniecības, jaunas informācijas piesaistes simbols. Arī dzīvības enerģijas un atjaunotnes simbols. Tradicionālajā kultūrā čūska simbolizē laimi, labklājību, viedumu. Krusta zalkša zīme ir laipa starp notikumu galējībām, vīrišķā un sievišķā sadarbība, dzīvības spēku sargs.
Paldies!!!
Mežs pieder tur esošajai dzīvajai radībai, ne mums. Čūskām mīlestības laiks. Nejaucieties.