"Ja par šo man jādeg ellē, lai tā būtu", Cipule atbild uz pārmetumiem

Portāls NRA jau rakstīja, ka NMPD aprīlī nogādāja Ukrainas slimnīcai Borispolē divus operatīvos medicīnisko transportlīdzekļus. Taču tā kā abi nodotie transportlīdzekļi vairs nav izmantojami slimnīcas pacientu transportēšanai, jo tie nav darba kārtībā un to remontam nepieciešamie izdevumi saskaņā ar iesniegtajām tāmēm sasniedz 14 000 ASV dolāru, valdība lēma, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam Borispoles slimnīcai Ukrainā ziedos vienu operatīvo medicīnisko transportlīdzekli.

Žurnālists Lato Lapsa mikroblogošanas vietnē "Twitter" publiskoja saraksti, kurā kritizēja šo dāvinājumu:

Liene Cipule stāsta, ka uzreiz pēc kara sākuma vai katru dienu viņa saņēma zvanus ar lūgumu ziedot medicīniskos transportlīdzekļus.

"Tam ir savi iemesli - iegādāties tos pa vienam nav iespējams, bet tie, kas ekspluatēti ilgāk nekā piecus gadus, faktiski nav vairs piemēroti darbam, jo operatīvajā darbā tie tiek ekspluatēti nežēlīgi. Eiropā medicīniskais auto transportē pacientus trīs līdz četrus gadus, tad nonāk rezervē, tāpēc mašīnas tur ir pieejamas vairāk un salīdzinoši labā stāvoklī. NMPD autoparks gadiem nav redzējis pietiekamus ieguldījumus (mums uz līnijas ir arī 7 gadus vecas mašīnas, bet rezervē pat 10 gadus vecas), tādēļ visiem, kas lūdza, es atteicu. Situācijas nopietnību NMPD autoparkā var izlasīt mūsu gada pārskatos. Tāpat informēju ministru [Danielu Pavļutu], kurš ļoti lūdza rast iespēju ziedot kādu auto, ka tas nav iespējams. Mani argumenti bija īsi - piemērotu mašīnu nav, par to nevar būt runas. Mēģinājām sniegt atbalstu visos citos veidos, bet par mašīnām bija stingrs - nē, " atceras L. Cipule.

Mēnesi pēc kara sākuma viņa atkal saņēmusi e-pasta vēstuli ar lūgumu ziedot auto. Aizņemtības dēļ pāradresēja atteikuma uzrakstīšanai šo lūgumu transporta departamenta vīriem. Viņi nevis uzrakstīja stingri - nē, bet personīgi sazinājās ar lūguma izteicēju, lai noskaidrotu, vai tomēr kaut kā nevar līdzēt. "Liels bija mans izbrīns, kad viņi atzvanīja un teica, ka iespējams šoreiz varam līdzēt, nosūtot divus mūsu rezerves autoparka 2006. gada izlaiduma OMT. Uz jautājumu, vai tiešām tas ir izsvērts lēmums, saņēmu atbildi - Ukrainas puse būšot priecīga par jebkādu auto, jo fronte jau pie Kijevas... Jau pašā sākumā minējām visu, kas saistīts ar mašīnu stāvokli - tās tiek lietotas ikdienas darbā (tātad braucošas), tām ir derīga TA, tām ir milzīgs nobraukums un cienījams vecums, bet neko vairāk, ņemot vērā iespējas, nevaram. Pēc šīs sarakstes Ukrainas pārstāvji rakstīja lūgumu tieši šīs mašīnas ziedot, ko arī izdarījām. Pēc dažām nedēļām saņēmām ziņas, ka auto izgājuši no ierindas un nav vairs ekspluatējami. Tā bija skumja, likumsakarīga ziņa, tomēr jutāmies atbildīgi par notikušo. Diskutējām par visdažādākajiem risinājumiem, bet vienīgais, kuru redzējām, - rudenī, kad saņemsim jaunās mašīnas (kuru iepirkuma norise tieši šajā laikā kara dēļ karājās mata galā), ziedosim Ukrainai vēl.

Tomēr man nedeva mieru šī situācija. Tāpēc es personīgi pieņēmu lēmumu, kuru ierēdnim visdrīzāk nevajadzētu pieņemt - uz vasaras laiku noņemt vienu auto no līnijas, aizvietojot ar rezerves, un nosūtīt ukraiņiem vēl vienu auto. Rudenī nāks jaunie auto un situācija stabilizēsies - tas bija mans galvenais apsvērums.

Šoreiz visu ar rūpību pārbaudījām - izgājām izvēlētajam auto pilnu diagnostiku, salikām, cik vien var visu klāt, tostarp skābekļa sistēmu, un nodevām Borispoles slimnīcai ar solījumu - tiklīdz varēsim, darīsim to atkal.

Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, abi salūzušie auto ir salaboti un nosūtīti uz fronti. Nav cieņpilnāka veida vecam OMT, kā pabeigt savu darba dzīvi. Trešais auto labi kalpo Borispoles slimnīcā, " uzsvēra L. Cipule.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.