Kā šobrīd klājas šova "Caur ērkšķiem uz..." dalībniecēm?

Pēc viņa teiktā, "Caur ērkšķiem uz..." ir sociāls raidījums, kas atspoguļo patiesus sieviešu dzīvesstāstus. "Tā vietā, lai meklētu pārkāpumus raidījuma kadros, vainotu konkrētus sociālo dienestu darbiniekus vai izliktos, ka problēmas neeksistē un dzīvojam "perfektā pasaulē", aicinu turpināt raidījuma aizsākto diskusiju un ieviest reālas un praktiskas pārmaiņas," uzsver Ozoliņš.

Viņš skaidroja, ka raidījuma mērķis ir sniegt atbalstu un palīdzīgu roku sievietēm grūtā brīdī, kas, pēc viņa teiktā, arī izdevies, jo vairākas projektā piedalījušās sievietes ir atradušas darbu, uzsākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām. "Taču dalībnieces, kuras ir bijušas tik drosmīgas, lai visai Latvijai atklātu savus dzīvesstāstus un ar savu pieredzi iedvesmotu pārmaiņām arī citus, šobrīd jūtas emocionāli pazemotas. Tā vietā, lai atbalstītu un sniegtu praktisku palīdzību, daži tērē laiku sūdzību vēstulēm," uzskata "Media 360" izpilddirektors.

Viņš norāda, ka raidījuma veidošanā iesaistīti profesionāli eksperti, kuri projekta laikā konsultēja dalībnieces un katrs filmēšanas process tika saskaņots ar attiecīgajām instancēm. Tāpat viņš uzsver, ka filmēšana notika ar katras dalībnieces atļauju, viņas un sociālo dienestu ekspertu klātbūtnē.

Viena no "Caur ērkšķiem uz..." filmēšanas laikā pieaicinātajām ekspertēm, ģimenes tiesību juriste Ieva Brante, komentējot Labklājības ministrijas pārmetumus par iespējamiem sociālā darba ētikas pārkāpumiem raidījumā, norāda, ka, ja vien personas uzvārds nav oriģināls un neatkārtojams, to nevar uzskatīt par iespējamu personas identificēšanai. "Latvijā ir tūkstošiem Bērziņu, Krūmiņu vai Liepiņu. Ar tādu nostāju nav pieļaujama pat ziņu sižetu filmēšana uz ielas," norāda Brante.

Viņa uzsver, ka TV projekts "Caur ērkšķiem uz..." ir uzdrīkstējies pateikt skaļi to, par ko klusē daudzas iestādes, amatpersonas un sabiedrība kopumā, jo statistikas dati par vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem neatspoguļo patieso situāciju mūsu valstī. "Sievietes klusi cieš ne tikai tāpēc, ka ir bailes un kauns tikt nosodītai, bet arī tāpēc, ka atbalsta un palīdzības sistēma nestrādā. Iestāžu process ir birokratizēts, bet ar to, ko dara biedrības un brīvprātīgie, iesaistoties ar saviem ierobežotiem resursiem, - ir nepietiekami," skaidro juriste.

Viņa norāda, ka tas, kas pašlaik ir vajadzīgs un svarīgs, ir nevis kritizēt televīziju par projekta izveidi vai meklēt pārmetumus sociālo darbinieku rīcībā, bet nākt klajā ar ierosinājumiem, kā uzlabot palīdzības sniegšanu personai, kas pēc tās atnākusi, dodot reālu iespēju visu sākt no jauna.

Savukārt resursu centra sievietēm "Marta" publiski paustais komentārs par raidījumu un tajā iespējamajiem pārkāpumiem ir aizvainojis pašas raidījuma dalībnieces, kuras plāno vērsties pret centru par goda un cieņas aizskaršanu, prasot publisko atvainošanos.

Raidījumu producējošās kompānijas SIA "Jump Studio" valdes priekšsēdētāja un producente Aija Strazdiņa iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto "sociālo riska grupu" pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā - kanāla "STV Pirmā" raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces, par mazāk "attīstītām".

Viņa skaidroja, ka "Caur ērkšķiem uz..." esot sociāls raidījums, kas atspoguļo "reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem, un dalībnieces ir ne tikai pilngadīgas un lemtspējīgas personas, bet arī vienas no stiprākajām sievietēm", ko producentei dzīvē jebkad nācies satikt. Tādēļ viņa aicina cilvēkus neveidot pārsteidzīgus un maldīgus priekšstatus par raidījumu un tā dalībniecēm, bet sekot notikumu attīstībai un novērtēt pozitīvās pārmaiņas dalībnieču dzīvē.

Kā ziņots, resursu centrs sievietēm "Marta" publiskā vēstulē aicinājis vairākas institūcijas vērtēt kanāla "STV Pirmā" skatāmo raidījumu "Caur ērkšķiem uz...", norādot uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Biedrība vēstuli nosūtījusi gan raidījuma veidotājiem SIA "Jump Studio" un SIA "Lattelecom", kura grupas uzņēmums SIA "Media 360" veido kanāla saturu, gan Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

"Marta" vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un "pilnīgu ētikas principu ignorance", kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

Arī LM raidījumā saskatījusi profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus. Kā aģentūrai LETA sacīja LM sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite, pat, ja konkrēta sieviete devusi atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situāciju.

Tāpat par nepieņemamu LM uzskata gadījumu, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu kādā no pakalpojumu sniedzēju iestādēm, ir redzama informācija, pēc kuras var identificēt citus pakalpojuma saņēmējus, kas nekādi nav saistīti ar šovu, proti, raidījumā redzami uzvārdi pie gultām patversmē. "Tas pārkāpj profesionālās ētiskas normas un diskreditē sociālā darba profesiju, kā arī var atstāt būtiskas sekas uz personas un tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīvi sabiedrībā," uzsvēra Jakaite.

Ņemot vērā, ka centrs "Marta" nosūtīja sūdzību arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas ir LM pakļautības institūcija, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu. Gadījumā, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, plānots vērsties pie raidījuma veidotājiem un NEPLP, sacīja LM pārstāve.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA norādīja, ka vēstule par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā "Caur ērkšķiem uz..." nodota izskatīšanai NEPLP Monitoringa nodaļā. Pēc vēstules izskatīšanas, padomes locekļi uzklausīs jurista viedokli, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāms kāds no vēstulē uzskaitītajiem pārkāpumiem. "Ja būs kāds pārkāpums, tad attiecīgi rīkosimies," sacīja Ķezbere.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", SIA "Jump Studio" dibināta 2006.gadā un tās pamatkapitāls ir 2828 eiro. Uzņēmuma līdzīpšnieki vienādās daļās ir pazīstamā producente Aija Strazdiņa un viņas dzīvesbiedrs, mūziķis Aigars Grāvers.

Pērn "Jump Studio" strādājis ar 114 873 eiro apgrozījumu un 6276 eiro zaudējumiem. Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 164 729 eiro, bet tā peļņa - 10 988 eiro.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.