Ierakstā teikts, ka " “Krievijā, Maskavas centrā pie Pseidovēstures muzeja stāv piemineklis marodierim ar stāžu. Slepkava uzplečos G. K. Žukovs bija arī zaglēns. Viņš no Vācijas “ievērojamā apjomā” izveda mēbeles, mākslas priekšmetus, dažādas citas trofejas “savām privātām vajadzībām”. Tā bija rakstīts izmeklēšanas materiālos viņa lietā. Lūk, tāds viņš bija, pieckārtējais Padomju Savienības varonis.”
Krievijas varasiestādes ierosinājušas krimināllietu pret populārās TV spēles “Kas? Kur? Kad?” spēlētāju Rovšanu Askerovu, kurš nosaucis padomju karavadoni Georgiju Žukovu par “zaglēnu un marodieri ar stāžu”, vēsta lsm.lv.
Krimināllieta ierosināta pēc panta par “nacisma reabilitāciju”. Par to iespējams piemērot līdz pat piecu gadu cietumsodu.
Maršals Georgijs Žukovs piedalījās Kurskas kaujā,1944. gada vasarā kā kopā ar Aleksandru Vasiļevski vadīja Operāciju "Bagrations", kuras rezultātā tika ieņemta Baltkrievija un Polijas austrumdaļa. 1945. gada aprīlī - maijā kā 1. Baltkrievijas frontes pavēlnieks vadīja Berlīnes kauju un bija padomju pārstāvis bezierumu kapitulācijas akta parakstīšanā 8. maijā Berlīnes pievārtē. Būdams enerģisks un noteikts komandieris, Žukovs tomēr esot zemu vērtējis atsevišķu kareivju dzīvības, bieži karodams "ar masu", nevis "ar tehniku".
Pēc kara maršals Žukovs kļuva par Padomju okupācijas zonas pavēlnieku, tomēr drīz tika atcelts no amata un norīkots par Odesas kara apgabala pavēlnieku
Maršala Žukova vadībā 1954. gada 14. septembrī Padomju armija Tockas poligonā 215 km no Čkalovas veica slepenu atombumbas izmēģinājumu, lai izpētītu sprādziena ietekmi uz militāro tehniku un personālu. Uzskata, ka no radiācijas cieta apmēram 45 000 cilvēku, dažu gadu laika pēc sprādziena no apstarojuma izraisītām slimībām mira vairāki tūkstoši cilvēku. Kā PSRS Aizsardzības ministrs Žukovs vadīja Ungārijas revolūcijas sagrāvi.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Komentē