Kaspars Zlidnis par laimi

"Tiecoties pēc laimes, daudzi cilvēki iekļūst savu vēlmju un iegribu lamatās. Jebkuras baudas cena ir pieradums un atkarība. Baudas ir īslaicīgi laimes uzplaiksnījumi, taču nevajag tos jaukt ar teikto par to, ka laime sastāv no daudzām mazām laimītēm. Laime patiešām slēpjas mazajos dzīves mirkļos, bet tiem ir maza saikne ar pārejošām baudām, pēc kurām alkatīgi tiecamies un meklējam fiziskajā un materiālajā pasaulē. Laime ir konstanta dzīves uztvere, izjūta un spēja novērtēt visu to, ko pārsvarā nepamanām, pavirši un virspusēji paskrienot garām," norāda Kaspars.

Viņš atzīmē,ka "laime ir apzināties, pateikties un priecāties par visu, kas katram no mums šobrīd ir pat, ja šķiet, ka nekā nav vai ir par maz".

"Bauda, turpretī, agri vai vēlu rada ciešanas, jo tā ir pārejoša un nav iespējams neko paturēt sev. Laime var būt jebkas, tikai ne tas, pie kā pierodam- atkarība no apreibinošām vielām, cilvēkiem, fiziskās labsajūtas, sava statusa un ietekmes, jaunības un izskata un citām gaistošām vērtībām, kuras nevaram paturēt sev vienmēr. Visbiežāk cilvēkiem rodas depresīvas domas, laimi jaucot ar mirklīgām baudām, kas ir kā amerikāņu kalniņi- te augšā, te lejā, te sajūsma, te vilšanās. Šāda laime ir gaistoša ilūzija un, jo vairāk to vēlamies noturēt vai paildzināt, jo lielāks atpakaļmetiens un dziļāka negatīvu emociju bedre. Tomēr ir kas tāds, kas ir mūžīgs un nepārejošs- tā ir pati esība, kas bija, ir un būs ar vai bez mums. Lūk, tā ir laime, apzināties sevi kā šo esību, kas slēpjas mazajos un netveramajos dzīves mirkļos. Tās ir tās mazās laimītes pat, ja tās nepieder mums," pārliecināts ir Kaspars.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.